jā, cerams, tur būs ok un varēs mierīgi ilgāku laiku padzīvot. zirgiem diezko nepatīk biežas dzīvesveidas maiņas, viņi lēni piemērojas jaunām vietām un jaunam sugasbrāļu baram.
vispār ceru uz krietni bezpersoniskākām staļļa saimnieka un manām - zirga īpašnieka attiecībām. mazajos staļļos tas ir tāds kā lāsts, ka staļļu saimnieki sāk pārāk personīgi visu uztvert un jaukties ar savu attieksmi un viedokli tur, kur nevajag. traki ir, ja filozofijas atšķiras.
Nesen iepazinos ar vienu beibi, kuras ģimene nodarbojas ar zirgiem un tad viņa pastāstīja šo un to inčīgu,piemēram, par zirgu hierarhiju un ka svaigi iepirktos zirgus nevar uzreiz laist barā pie pārējiem un tad, kad ielaiž, tad šim sava vieta jāatrod un tā.
tā viš i. tāpēc jau ar viņiem nevisai tīk pārvākties. iedomājies, šams, piemēram, izkarojis augstu stāvokli sabiedrībā un prihvatizējis sev pāris glītas ķēveles, a pēkšņi šamo aizved uz citu vietu, kur priekšā lieli priekšnieki un visas dāmas jau aizņemtas.
Pie tam, pat, ja filozofijas sakrīt, vienalga ir traki ar tiem staļļu saimniekiem, kas aizmirst, ka sniedz pakalpojumu, par kuru no Tevis, klienta, saņem pieklājīgu samaksu, attiecīgi, iejaukšanās ar nesaskaņotām rīcībām vienkārši nav pieļaujama.
vispār ceru uz krietni bezpersoniskākām staļļa saimnieka un manām - zirga īpašnieka attiecībām. mazajos staļļos tas ir tāds kā lāsts, ka staļļu saimnieki sāk pārāk personīgi visu uztvert un jaukties ar savu attieksmi un viedokli tur, kur nevajag. traki ir, ja filozofijas atšķiras.