Es ceru, ka neuztver to kā kritiku vai mācīšanu vai ko tādu, man liekas, ka mums ir šādas tādas līdzības procesā, kam jāiet cauri, tas hroniskais nogurums utt. Un tas ir šausmīgi riebīgi, ka jaunā vecumā ir ar ko tādu jāsadzīvo.
es vnk esmu vākusi ļoti daudz informācijas par to zāļu blaknēm un nav reti gadījumi, kad tās nepāriet pēc terapijas beigām. ārzemēs reizēm ir gadījumi, kad piešķirta invaliditātes grupa tieši zāļu izraisīto blakņu dēļ, lai gan pats HCV ir it kā izārstēts. turklāt vismaz šajā terapijā, ļoti bieži ir recidīvs. pēc kāda pusgada, gada vīruss vienkārši atgriežas un Tu esi turpat kur bijis, tikai pavadījis, piemēram, gadu zāļu blakņu izraisītajā ellē un ar jau krietni pačakarētu veselību. cik man stāstījušas abas homeopātes, pie kurām esmu gājusi, pie viņām visbiežāk nonāk cilvēki, kuriem pēc terpijas tie aknu rādītāji ir uzlekuši tūkstošos (manējie vidēji ir ap 200 šobrīd, bet normāli jābūt zem 31) es vienkārši nespēju to uztvert kā nopietnu medicīnu. iespējams, es kaut ko nesaprotu pareizi, bet man šāds ārstēšanas veids asociējas ar asins nolaišanu vai senatnē (tikai blaknes nevar salīdzināt). (ir vēls un bija gara diena, man iespējams doma nelido tik augstu kā gribētos un piemēri ar tādi ne visai eleganti)
un vēl par slimības pieņemšanu domājot - varbūt arī līdz galam nepieņemu, bet katrā ziņā, kad es uzzināju diagnozi, tas nāca kā milzīgs atvieglojums. līdz tam es nesapratu, kas ar mani notiek. parastā pilnā asins aina, piemēram, man ir tuva ideālai. viss pa normām, arī dzelži un hemoglobīni, tāpēc paveicās, ka nomainīju ģimenes ārsti, kura mani pēc manām sūdzībām aizsūtīja nevis pie psihologa vai psihoterapeita (kā biju gaidījusi), bet nodot aknu analīzes.
tagad, kad ir sūdīgi, bieži vien spēju no tā distancēties un pieņemt to ar zināmu devu humora. varu vīram pateikt kko no sērijas - man ir sliktumi uznākuši vai hepatīts uzdarbojas un tas novērš daudzus pārpratumus un konfliktus, jo ir skaidrs ka man ir vnk neritīga bioķīmija, nevis tieksme kasīties :)
es vnk esmu vākusi ļoti daudz informācijas par to zāļu blaknēm un nav reti gadījumi, kad tās nepāriet pēc terapijas beigām. ārzemēs reizēm ir gadījumi, kad piešķirta invaliditātes grupa tieši zāļu izraisīto blakņu dēļ, lai gan pats HCV ir it kā izārstēts.
turklāt vismaz šajā terapijā, ļoti bieži ir recidīvs. pēc kāda pusgada, gada vīruss vienkārši atgriežas un Tu esi turpat kur bijis, tikai pavadījis, piemēram, gadu zāļu blakņu izraisītajā ellē un ar jau krietni pačakarētu veselību.
cik man stāstījušas abas homeopātes, pie kurām esmu gājusi, pie viņām visbiežāk nonāk cilvēki, kuriem pēc terpijas tie aknu rādītāji ir uzlekuši tūkstošos (manējie vidēji ir ap 200 šobrīd, bet normāli jābūt zem 31)
es vienkārši nespēju to uztvert kā nopietnu medicīnu. iespējams, es kaut ko nesaprotu pareizi, bet man šāds ārstēšanas veids asociējas ar asins nolaišanu vai senatnē (tikai blaknes nevar salīdzināt).
(ir vēls un bija gara diena, man iespējams doma nelido tik augstu kā gribētos un piemēri ar tādi ne visai eleganti)
tagad, kad ir sūdīgi, bieži vien spēju no tā distancēties un pieņemt to ar zināmu devu humora. varu vīram pateikt kko no sērijas - man ir sliktumi uznākuši vai hepatīts uzdarbojas un tas novērš daudzus pārpratumus un konfliktus, jo ir skaidrs ka man ir vnk neritīga bioķīmija, nevis tieksme kasīties :)