*

un vēl par slimības pieņemšanu domājot - varbūt arī līdz galam nepieņemu, bet katrā ziņā, kad es uzzināju diagnozi, tas nāca kā milzīgs atvieglojums. līdz tam es nesapratu, kas ar mani notiek. parastā pilnā asins aina, piemēram, man ir tuva ideālai. viss pa normām, arī dzelži un hemoglobīni, tāpēc paveicās, ka nomainīju ģimenes ārsti, kura mani pēc manām sūdzībām aizsūtīja nevis pie psihologa vai psihoterapeita (kā biju gaidījusi), bet nodot aknu analīzes.

tagad, kad ir sūdīgi, bieži vien spēju no tā distancēties un pieņemt to ar zināmu devu humora. varu vīram pateikt kko no sērijas - man ir sliktumi uznākuši vai hepatīts uzdarbojas un tas novērš daudzus pārpratumus un konfliktus, jo ir skaidrs ka man ir vnk neritīga bioķīmija, nevis tieksme kasīties :)