Kas tieši tev kurzemniekos liekas dīvains? Nav gan bijusi saskarsme ar īpaši daudz kurzemniekiem, bet pēc tiem retajiem esmu domājusi, ka man tieši kurzemnieki patīk. Mani, piemēram, atbaida latgaliešu mentalitāte (vspār varētu pat teikt, ka ir bail no tā viņu izslavētā "dvēseliskuma").
Par gaļu gaļā - neesmu veģetāriete, bet irbītes man vienmēr ir šķitušas baismīgs ēdiens tieši tāpēc, ka gaļa, kas ietīta gaļā + gaļas mērcē. Un lielizmēra rautos ir grūti atrast kaut ko ēdamu tāpēc, ka gaļu patērēju tikai kopā ar dārzeņiem (dārzeņus bez gaļas var ieēst daudz, bet gaļu bez dārzeņiem ir grūti ieēst), bet vienīgie svētkos pieejamiem dārzeņi ir vārīti kartupeļi (kas ir fui) un tie paši gurķi / tomāti (kurus parasti arī noēdu). Vēl viena liela mistērija ir - kāpēc pasākumos, kas notiek vasarā, kad apkārt ir tik daudz visa kā svaiga, ir obligāti jāpasniedz štovēti kāposti?
Kādam vajadzētu sarakstīt grāmatu "latviešu svinību etiķete", kur visu šo izskaidrot.
štovēti kāposti mums nebija, bet par tiem (kāzu kontekstā) tika stāstīta kaukāda anektode :D par svaigām lietām runājot, nu jā, gaļas uzkodu šīvji bija diezgan skopi garnēti ar kādu tomātiņu, vīnogu vai zemeni. un viens vienīgs svaigu gurķu un tomātu šķīvītis galdā parādījās vien pēc otrā ēdiena pasniegšanas.
kurzemnieki (vismaz Saldus apkaimes) ir tādi diezgan noslēgti, stīvi, nedraudzīgi, aizdomīgi, nesilti. ja arī viņi uzdod kādu jautājumu, tad nesagaidījuši kamēr beidz atbildēt (reizēm vispār neesi pat muti vēl atvēris), aizgriež galvu uz pretējo pusi un runā ar kādu citu, par pilnīgi nesaistītu tēmu. ja tomēr ir sākuši klausīties, tad dzird to, ko grib dzirdēt, pārklausās un turpina sarunu par to, par ko ir pārklausījušies. vispār krietni vairāk runā paši, nekā klausās. uztvert ir spējīgi tikai atbildes vienkāršos, nepaplašinātos teikumos. ja kādu no viņiem satiec reti, bet regulāri, tad viņš katru reizi uzdos vienus un tos pašus jautājumus un katru reizi brīnīsies par atbildi (lai gan tā neatšķiras no iepriekšējās reizes). runā viens otram pāri. trūkst smalkjūtības un takta (es jūtos diezgan neomulīgi, kad kāda radiniece, zinādama, ka mēs esam veģetārieši apsēžas blakus un saka - nu es tagad paskatīšos ko jūs ēdat. sēž un skatās arī). viņiem patīk domāt citu vietā (tagad visi darīsim TĀ!), ja kāds atsakās, vai saka, ka var savādāk, tad uz laiku iestājas erors, apstulbums un notiek sistēmas pārlādēšana...
Par gaļu gaļā - neesmu veģetāriete, bet irbītes man vienmēr ir šķitušas baismīgs ēdiens tieši tāpēc, ka gaļa, kas ietīta gaļā + gaļas mērcē. Un lielizmēra rautos ir grūti atrast kaut ko ēdamu tāpēc, ka gaļu patērēju tikai kopā ar dārzeņiem (dārzeņus bez gaļas var ieēst daudz, bet gaļu bez dārzeņiem ir grūti ieēst), bet vienīgie svētkos pieejamiem dārzeņi ir vārīti kartupeļi (kas ir fui) un tie paši gurķi / tomāti (kurus parasti arī noēdu).
Vēl viena liela mistērija ir - kāpēc pasākumos, kas notiek vasarā, kad apkārt ir tik daudz visa kā svaiga, ir obligāti jāpasniedz štovēti kāposti?
Kādam vajadzētu sarakstīt grāmatu "latviešu svinību etiķete", kur visu šo izskaidrot.
par svaigām lietām runājot, nu jā, gaļas uzkodu šīvji bija diezgan skopi garnēti ar kādu tomātiņu, vīnogu vai zemeni. un viens vienīgs svaigu gurķu un tomātu šķīvītis galdā parādījās vien pēc otrā ēdiena pasniegšanas.
kurzemnieki (vismaz Saldus apkaimes) ir tādi diezgan noslēgti, stīvi, nedraudzīgi, aizdomīgi, nesilti. ja arī viņi uzdod kādu jautājumu, tad nesagaidījuši kamēr beidz atbildēt (reizēm vispār neesi pat muti vēl atvēris), aizgriež galvu uz pretējo pusi un runā ar kādu citu, par pilnīgi nesaistītu tēmu. ja tomēr ir sākuši klausīties, tad dzird to, ko grib dzirdēt, pārklausās un turpina sarunu par to, par ko ir pārklausījušies. vispār krietni vairāk runā paši, nekā klausās. uztvert ir spējīgi tikai atbildes vienkāršos, nepaplašinātos teikumos. ja kādu no viņiem satiec reti, bet regulāri, tad viņš katru reizi uzdos vienus un tos pašus jautājumus un katru reizi brīnīsies par atbildi (lai gan tā neatšķiras no iepriekšējās reizes). runā viens otram pāri. trūkst smalkjūtības un takta (es jūtos diezgan neomulīgi, kad kāda radiniece, zinādama, ka mēs esam veģetārieši apsēžas blakus un saka - nu es tagad paskatīšos ko jūs ēdat. sēž un skatās arī). viņiem patīk domāt citu vietā (tagad visi darīsim TĀ!), ja kāds atsakās, vai saka, ka var savādāk, tad uz laiku iestājas erors, apstulbums un notiek sistēmas pārlādēšana...