*

štovēti kāposti mums nebija, bet par tiem (kāzu kontekstā) tika stāstīta kaukāda anektode :D
par svaigām lietām runājot, nu jā, gaļas uzkodu šīvji bija diezgan skopi garnēti ar kādu tomātiņu, vīnogu vai zemeni. un viens vienīgs svaigu gurķu un tomātu šķīvītis galdā parādījās vien pēc otrā ēdiena pasniegšanas.

kurzemnieki (vismaz Saldus apkaimes) ir tādi diezgan noslēgti, stīvi, nedraudzīgi, aizdomīgi, nesilti. ja arī viņi uzdod kādu jautājumu, tad nesagaidījuši kamēr beidz atbildēt (reizēm vispār neesi pat muti vēl atvēris), aizgriež galvu uz pretējo pusi un runā ar kādu citu, par pilnīgi nesaistītu tēmu. ja tomēr ir sākuši klausīties, tad dzird to, ko grib dzirdēt, pārklausās un turpina sarunu par to, par ko ir pārklausījušies. vispār krietni vairāk runā paši, nekā klausās. uztvert ir spējīgi tikai atbildes vienkāršos, nepaplašinātos teikumos. ja kādu no viņiem satiec reti, bet regulāri, tad viņš katru reizi uzdos vienus un tos pašus jautājumus un katru reizi brīnīsies par atbildi (lai gan tā neatšķiras no iepriekšējās reizes). runā viens otram pāri. trūkst smalkjūtības un takta (es jūtos diezgan neomulīgi, kad kāda radiniece, zinādama, ka mēs esam veģetārieši apsēžas blakus un saka - nu es tagad paskatīšos ko jūs ēdat. sēž un skatās arī). viņiem patīk domāt citu vietā (tagad visi darīsim TĀ!), ja kāds atsakās, vai saka, ka var savādāk, tad uz laiku iestājas erors, apstulbums un notiek sistēmas pārlādēšana...