*

vakar bija viena no visu laiku visforšākajām JRT ballēm. gari galdi, svečturi, svinīgums, miljons mežonīgi gardu un neprastu veģetāru un vegānu uzkodu, ūdens, priekšnesumi un dejas. Alvis pakāpās manās acīs, jo publiski mums pateica, to, kas man attiecībā uz viņu izskatījās strādājot pie Kabalas noslēpumiem. ai nu bij viskas vēl foršs, bet mēs sešos tik atbraucām mājās un pēc tam bija jābrauc līdzdarboties Dabas zirgu atvērto durvju dienā, uz kuru beigās atbrauca arī folkloras kopa Rāmupe, un es jūtos tādā kaukādā miega vates kosmosā ietīta.
vēl es gaidu, kad beigsies visi šitie svētki un es varēšu atkal atgriezties pie normālas ēšanas un normālas ēdienkartes.

ā, jā un mums Dabas zirgos dzīvo īpašas pelītes. ikdienā viņas sagrauž zirgu atsoļojamās segas, drēbes un savelk silto zābaku purngalos auzu krājumus, bet pa svētkiem liek mūsu drēbju skapīšos dāvanas. gandrīz katru dienu pa jaunam, patīkamam pārsteigumam.