*

man vienmēr patīk saules staru pieliets mežs, bet ziemā, kad saulīte parādās tik reti, tas rada mežonīgi līksmu svētku sajūtu iekšā. un ir tik labi uzticēties savam zirgam. pagājšziem es nevarēju vazāties bez segliem pa mežu, iet tik tāļu prom no mājām. laisties līganos un sniegu putinošos lēkšos. man bija bail no zirga un zirgam no manis. mēs neuzticējāmies. tagad mēs brienam kopā pa kupenām, zirgs ēd egļu zarus un zirgam elpa smaržo pēc Ziemassvētkiem. lēkšojam pa piesnigušo mežu un sniegs no koku zariem birst aiz apkakles. man ir tik silti uz viņa pūkainās, neapseglotās muguras. viņš bubina aizvien biežāk un prot man iedot ķepu. mēs kopā ēdam mandarīnus un debešķīgi garšīgu ķirbi.
mežs pilns zvēru pēdām. un man ir smaragds.