Mhm, pamazām jau kaut kāda apjausma rodas. Piemēram - raw zupītē nelikt tik daudz avokado, cik es pieliku, sanāk pārāk trekni un ķēpīgi, lai man smeķētu. :D Nez, piens skaitās raw?.. Tāds, kas ir nepasterizēts utt. Jebšu īsteni raw turas arī īstenos vegānisma grožos.
manliekas, ka piens īsti neskaitās gan pie trū raw, bet ir lasīts par rawistiem, kas lieto. es starp citu esmu mazliet par to pārsteigta, bet piefiksēju, ka automātiski virzos vegan virzienā - principā vienīgais ne-vegan produkts, ko regulāri un apzināti pērku ir siers, bet arī nesalīdzināmi mazāk un retāk nekā agrāk. pārējais mani nevelk, vienīgi nesen bij uznācis trakums pēc jogurta, bet šai gadījumā manliekas vēders prasīja pēc kaukādām trūkstošām baktērijām.
Nu vo, man tagad tāpat prasās pienu, lai arī parasti šo lietu neēdu nemaz. Toties šīs ziemas laikā gandrīz katru otro - trešo dienu gan tīrā veidā, gan augļu kokteiļos, gan putrās. Domāju, ka uz vasaru tas pāries. Uz pavasari - vasaru arī būs visreālākā iespēja nopietnāk pievērsties raw, jo ziemas laikā tomēr esmu stipri pieradusi pie karstiem (un termiski apstrādātiem) produktiem. Šobrīd mans vis-raw ir pusdienas darbā, kurās vienkārši nograužu kaudzi svaigu dārzeņu. To gan nevarētu raksturot kā kulināru sasniegumu. :D
(Hum-hums, hvz, arī droši vien nav diez ko raw... )
vot par šito prasīšanos es nesen izlasīju vienu teoriju - ka organisms atceras, kurā produktā ir kas un, ja viņam to vajag ta prasās pēc konkrētā produkta. galvenā fiška ir tāda - ka viņš jau prasīs tikai pēc tāda produkta, ko labi pazīst un ir lietojis - ja izteiktam gaļēdājām trūks olbaltumvielas, ta viņam prasīsies iekosties kārtīgā karbonādē. ja trūks vegānam - ta prasīsies rieksti utt. galvenais informēt organismu par iespējām, lai viņam būtu iespēja pieprasīt visatbilsotšāko, viņš jau gudrs un prot ātri pielāgoties un pārorientēties.
Rieksti aizstātu laikam arī pienu. :] Bet nu, sevi nelauzīšu, tagad galīgi negribētos ēst tik daudz riekstu, cik gribu pienu. Par to atbilstošā pieprasīšanu - piekrītu. Kad gaļu vēl ēdu, tad gaļu arī prasījās pie visādām vajadzībām, it sevišķi, ja dzelzs kritās, bet tagad tā vietā gribas lielākoties tos pašus riekstus, rupjmaizi un spinātus. Ja vien organisms nav galēji piesārņots, ir vērts tajā ieklausīties, bet reizēm mazliet hvz, kad gribas, jo vajag un kad gribas, jo ķermenis prasa indīti.
ā un vēl par tām Taviem nekulinārajiem sasniegumiem - cik nu es saprotu, liela daļa rawisti ēdienu gatavo tikai pirmajā periodā un pēc tam pamazām pāriet uz monoēšanu un ēd vnk augļus un dārzeņus neko īpaši no viņiem negatavojot. tas, ka obligāti jāgatavo, lai tas skaitītos īsts ēdiens, ir vnk prāta konstrukcija un pamatīgi iesēdies ieradums. nujā, bet man patīk gatavot. priekš manis tā ir lieliska iespēja radoši izpausties, jo nekādas citas radošas nodarbes man īsti neinteresē vai nepadodas :)
Mjā, man atkalīt topā tie ēdieni, kurus varu vienkārši pagrābt un ēst. :) Reizēm uznāk tieksme kaut ko īpašu pagatavot, bet tā ir reta un ekskluzīva lieta manā gadījumā - radošos resursus ieguldu pārsvarā citās jomās.
Re: p.s.
Nez, piens skaitās raw?.. Tāds, kas ir nepasterizēts utt. Jebšu īsteni raw turas arī īstenos vegānisma grožos.
Re: p.s.
es starp citu esmu mazliet par to pārsteigta, bet piefiksēju, ka automātiski virzos vegan virzienā - principā vienīgais ne-vegan produkts, ko regulāri un apzināti pērku ir siers, bet arī nesalīdzināmi mazāk un retāk nekā agrāk. pārējais mani nevelk, vienīgi nesen bij uznācis trakums pēc jogurta, bet šai gadījumā manliekas vēders prasīja pēc kaukādām trūkstošām baktērijām.
Re: p.s.
(Hum-hums, hvz, arī droši vien nav diez ko raw... )
Re: p.s.
Re: p.s.
Re: p.s.
nujā, bet man patīk gatavot. priekš manis tā ir lieliska iespēja radoši izpausties, jo nekādas citas radošas nodarbes man īsti neinteresē vai nepadodas :)
Re: p.s.