vot par šito prasīšanos es nesen izlasīju vienu teoriju - ka organisms atceras, kurā produktā ir kas un, ja viņam to vajag ta prasās pēc konkrētā produkta. galvenā fiška ir tāda - ka viņš jau prasīs tikai pēc tāda produkta, ko labi pazīst un ir lietojis - ja izteiktam gaļēdājām trūks olbaltumvielas, ta viņam prasīsies iekosties kārtīgā karbonādē. ja trūks vegānam - ta prasīsies rieksti utt. galvenais informēt organismu par iespējām, lai viņam būtu iespēja pieprasīt visatbilsotšāko, viņš jau gudrs un prot ātri pielāgoties un pārorientēties.
Rieksti aizstātu laikam arī pienu. :] Bet nu, sevi nelauzīšu, tagad galīgi negribētos ēst tik daudz riekstu, cik gribu pienu. Par to atbilstošā pieprasīšanu - piekrītu. Kad gaļu vēl ēdu, tad gaļu arī prasījās pie visādām vajadzībām, it sevišķi, ja dzelzs kritās, bet tagad tā vietā gribas lielākoties tos pašus riekstus, rupjmaizi un spinātus. Ja vien organisms nav galēji piesārņots, ir vērts tajā ieklausīties, bet reizēm mazliet hvz, kad gribas, jo vajag un kad gribas, jo ķermenis prasa indīti.
Re: p.s.
Re: p.s.