*

biju uz to koncertu Pēterbaznīcā. man vispār patīk klasiskā/akadēmiskā/vatever mūzika, tikai vēlams, lai tur neviens nedzied. bet šis bija kora koncerts un man ļoti, ļoti patika.
baznīcā - vēsi, klusi, mierinoši (jā, tieši mierinoši, nevis mierīgi vai nomierinoši), dūmakaina krēsla, deg tikai sveces un patiešām ļoti mediatīvi dziedājumi.
trešais skaņdarbs no beigām vispār bija pilnīgi pārpasaulīgs (Anne Boyd - As I Crossed a Bridge of Dreams).
pēdējo dziedājumu laikā caur pienstiklotajiem logiem jau varēja redzēt kā zibeņo, bet iziešana ārā bija apstulbinošs kontrasts - karsta suta, lietus, zibeņi, pērkoni un vēl piektdienas vakara Vecrīgas kņada.
tai brīdī spēju pilnīgi skaidri apzināties, ka viss uz pasaules pastāv vienmēr un vienlaicīgi - karš un miers un prieks un izmisums un saulstari un taifūni. viss, viss, viss.