personīgā lingvistika

Posted on 2010.06.09 at 01:57
Tags:
1) man vārds līgavainis vienmēr asociējies ar vārdu līķis. nu vispār ar kautko mirušu. tādu skaistu, baltu, bet zārkā;

2) man no laika gala drausmīgi derdzas vārdi tops un topiņš, un augšiņa arī (runājot par sieviešu apģērba gabalu). es nesaprotu, kāpēc nevar teikt vienkārši krekliņš - tas ir latviski, ir skaidri saprotams, ko tas nozīmē (domāju, ka neviens nesajauks to ar kautkādu apakšiņu un deminutīvā forma to pietiekami labi atsķir no, piemēram, milzīga vīriešu krekla).

Comments:


bona fide
[info]viux at 2010-06-09 11:05 (Saite)
aa, par to otro es tevi tik labi saprotu. vēl ļaunāk ir, ja pasaka maika vai maiķītis
the casual unintellinget
[info]casiopea at 2010-06-09 11:17 (Saite)
svíteris arí ir unikáls várds
bona fide
[info]viux at 2010-06-09 11:18 (Saite)
baika un bōdijs arī
.
[info]_kinky_ at 2010-06-09 12:23 (Saite)
ōō, baika ir vispār kaut kas ārpus visa!
(Anonīms) at 2010-06-09 23:29 (Saite)
svīteris - gan liekas kruts un ne no topiņu sugas
[info]nord at 2010-06-09 11:25 (Saite)
Šitas man atgādināja, ka gadiem klausoties Marta Kristiana Kalniņa dziesmu "Ir tikai tveice..." Vietā, kur bija "un cita veldzējuma nesaprot". Es skaidri dzirdēju, ļoti skaidri iedomājos un jutu līdzi tam, ka cita veldze nesaprot kaut kādu mistisku jumu.
*
[info]inese_tk at 2010-06-09 12:33 (Saite)
:)
Previous Entry  Next Entry