*

man ir viena Meitene mīļa. Viņa tagad ir tālu prom, pie jūras un vējos un Viņa nav viens. bet bija tāds laiks, kad Viņa bija tepat un Viņai ļoti nāca miegs. uz mana rakstāmgalda, tad stāvēja fotogrāfija, kurā Viņa gulēja un blakus bija rakstīts vārds un tas vārds bija MOSTIES. es skatījos uz fotogrāfiju no rītiem, zvanīju Viņai un teicu to vārdu un pamodos pati. un pamodās Viņa. manliekas, tas ir labs vārds, ko kādam sacīt un reizēm vēl labāk ir, kad kāds to pasaka Tev.
ir labi mosties un pamosties un atmosties un negulēt mūžīgā miegā, kas garāks par pašu dzīvi.