rudens
Posted on 2009.09.23 at 22:27
1) šodien pirmoreiz šosezon uzvilku garos zābīšus. uzvilku un sajutos tā it kā vasaras vispār nebūtu bijis;
2) vilcienā sasēju baltu, jocīga auduma šlipsi melnīgsnējam uzbeku vai tadžiku puisim. laikam abi ar draugu brauca uz Rīgu sievu lūkoties (nu pēc analoģijas ar dziesmu - Nāk rudentiņis, būs barga ziema; Grib mūsu bāleliņš līgavu ņemti);
3) ar mammu bijām uz Rudens Kamermūzikas festivāla atklāšanu, kurā Šimkus izpildīja Pētera Vaska Gadalaikus:
viens cilvēks un vienas klavieres un viens visums. mūzika, plūda kā plata, dziļa un ļoti vieda upe, kurai otrā pusē var tikt tikai viņu no visas sirds mīlot. un es mīlēju, jā.
mamma vispār visu koncertu noraudāja, es visu laiku atrados uz asaru robežas. kauko tādu, kas rodas šādos brīžos gribas nest vienmēr vienmēr un visur sev līdzi. nu tāpat kā allažiņ tiek nesti līdzi savi kauli, āda, iekšas un sava sirds.
beigās ovācijas bija tik milzīgas, ka dabūjām vēl Vaska Klaviermūziku vasaras vakariem dzirdēt.
un es zinu, ka tā nav labi, bet vēl nekad nebiju tik ļoti gribējusi, lai zeme atveras un mītiskajā Tartarā iekrīt ikviens klepotājs, šķaudītājs, dīdenis un knoselis.*
4) šodien laikam kaukāda četru vēju diena pēc latviešu ticējumiem. jutu, jā;
5) vakarvakarā sākās astroloģiskais rudens;
6) un vēl šodien mājas trennušku kabatā atradu saņurcītu piecīti!
________________________________________
* pirms koncerta uz skatuves uzkāpa mans bijušais mūzikas skolotājs un šobrīdējais Latvijas Koncertu direktors Ķirsis un teica, ka koncerts tiks ierakstīts un vēlāk izdots diskā, tāpēc klausītāji tiek lūgti uzvesties īpaši klusi. ja ļoti gribas klepot, lai cenšas to darīt starp skaņdarba daļām. nuvo, un tiklīdz šāda pauze pienāca, visa auditorija sāka klepot un rīstīties. likās ka atrodamies nevis akadēmiskās mūzikas koncertā, bet tuberkulozes dispanserā. un tie, kuri nekaunējās gari un plaši to darīt arī muzicēšanas laikā, droši vien jau tagad sāk gaidīt, kad varēs kaukur internetā novilkt to ierakstu un tad tīs saviem ciemiņiem septīto minūti, trīsdesmitceturto sekundi un braucīdami vēderu teiks - re, re, dzirdi, re kur mans brīnišķais klepus. te atkal es šķaudu kā īsts Āfrikas nīlzirgs. patīk? es patīšu uz priekšu, būs vēl.
2) vilcienā sasēju baltu, jocīga auduma šlipsi melnīgsnējam uzbeku vai tadžiku puisim. laikam abi ar draugu brauca uz Rīgu sievu lūkoties (nu pēc analoģijas ar dziesmu - Nāk rudentiņis, būs barga ziema; Grib mūsu bāleliņš līgavu ņemti);
3) ar mammu bijām uz Rudens Kamermūzikas festivāla atklāšanu, kurā Šimkus izpildīja Pētera Vaska Gadalaikus:
viens cilvēks un vienas klavieres un viens visums. mūzika, plūda kā plata, dziļa un ļoti vieda upe, kurai otrā pusē var tikt tikai viņu no visas sirds mīlot. un es mīlēju, jā.
mamma vispār visu koncertu noraudāja, es visu laiku atrados uz asaru robežas. kauko tādu, kas rodas šādos brīžos gribas nest vienmēr vienmēr un visur sev līdzi. nu tāpat kā allažiņ tiek nesti līdzi savi kauli, āda, iekšas un sava sirds.
beigās ovācijas bija tik milzīgas, ka dabūjām vēl Vaska Klaviermūziku vasaras vakariem dzirdēt.
un es zinu, ka tā nav labi, bet vēl nekad nebiju tik ļoti gribējusi, lai zeme atveras un mītiskajā Tartarā iekrīt ikviens klepotājs, šķaudītājs, dīdenis un knoselis.*
4) šodien laikam kaukāda četru vēju diena pēc latviešu ticējumiem. jutu, jā;
5) vakarvakarā sākās astroloģiskais rudens;
6) un vēl šodien mājas trennušku kabatā atradu saņurcītu piecīti!
________________________________________
* pirms koncerta uz skatuves uzkāpa mans bijušais mūzikas skolotājs un šobrīdējais Latvijas Koncertu direktors Ķirsis un teica, ka koncerts tiks ierakstīts un vēlāk izdots diskā, tāpēc klausītāji tiek lūgti uzvesties īpaši klusi. ja ļoti gribas klepot, lai cenšas to darīt starp skaņdarba daļām. nuvo, un tiklīdz šāda pauze pienāca, visa auditorija sāka klepot un rīstīties. likās ka atrodamies nevis akadēmiskās mūzikas koncertā, bet tuberkulozes dispanserā. un tie, kuri nekaunējās gari un plaši to darīt arī muzicēšanas laikā, droši vien jau tagad sāk gaidīt, kad varēs kaukur internetā novilkt to ierakstu un tad tīs saviem ciemiņiem septīto minūti, trīsdesmitceturto sekundi un braucīdami vēderu teiks - re, re, dzirdi, re kur mans brīnišķais klepus. te atkal es šķaudu kā īsts Āfrikas nīlzirgs. patīk? es patīšu uz priekšu, būs vēl.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}