manliekas, ka pasaule ir aizmirsusi kāds spēks un skaistums slēpjas vienkāršībā. kad tu saki tieši to, ko vēlies pateikt (pie nosacījuma, ka tev vispār ir ko teikt un, ka tas netiek teikts tikai teikšanas pēc) ar tiešiem, lakoniskiem un skaidriem vārdiem/izpausmēm. visi šie vājprātīgie nosaukumi cenšas pārkliegt cits citu - redzkur MĒS, MĒS spējam izdomāt ko gudrāku, MŪSU mūzika ir labāka, dvēseliskāka, dziļāka, pārpasaulīgāka un kosmiski skaistāka, lai gan patiesībā tajā visā nav nekā no minētā. kāda tad ir tā mūzika, kas slēpjas zem šiem nosaukumiem? tikpat nejēdzīga, kā tie nosaukumi - tūkstoškārt jau izmantotas fiškas, atmosfēriskums, plūšana, virpināšana, tie paši efekti utt. utjpr. es esmu pārliecināta, ka postroks (un viss tas ko cildinoši sauc par experimental, instrumental, soundscape, ambient, post-metal) ir izplūdis, apracis un nosmacējis pats sevi. un ij gailis pakaļ nedziedās.
______________________ kas attiecas uz nosaukumiem, Dueta Kjū manliekas tīri tāds normāls, khe.
To pašu, ja godīgi, jau varētu apgalvot par jebkuru žanru, ja skatamies šādi, piemēram, to pašu hardcore, kas savā saknē mūsdienās ir salīdzinoši uzbūvē vienveidīga mūzika, kuru labākajā gadījumā pavada "dziedājumi" par dzīves netaisnībām, vienotību, cīņu ar sevi un citiem spēkiem tml.
____________________
Neslikts piemērs. Heh
Lai gan man, kā klausītājam no malas, šis nosaukums arī būtu salīdzinoši neko neizsakošs un bezpersonisks.
nu, bet Sandi! ko tad es saku! tieši tas tak arī ar manu žēlošanos domāts. tas, ka postrokam nepaveicās ar kļūšanu par piemēru ir puslīdz nejaušība un arī tas, ka šajā žanrā patiešām ir tie briesmīgie nosaukumi. hārdkōram es jau sen esmu atmetusi ar roku.
kas attiecas uz nosaukumiem, izteikšanu un (bez)personiskumu - bezpersonisks tikpat labi ir pilnīgi jebkurš nosaukums pirms tiek mēģināts tuvāk iepazīt to, kas zem šī nosaukuma slēpjas. cik nu esmu mēģinājusi izzināt, kas slēpjas zem tiem nejēdzīgajiem nosaukumiem, ir izrādījies, ka tas kas zem tiem slēpjas ir tikpat nejēdzīgs. ā nu dažreiz, piemēram, gadās, ka kāds nosaukums šķiet personisks uzreiz, jo atgādina ko pazīstamu un mīļu. tā grupas Tesa nosaukums liek domāt par jauko saimniecībā noderīgo lietu (piemēram, ļozenes) zīmolu.
es esmu pārliecināta, ka postroks (un viss tas ko cildinoši sauc par experimental, instrumental, soundscape, ambient, post-metal) ir izplūdis, apracis un nosmacējis pats sevi. un ij gailis pakaļ nedziedās.
______________________
kas attiecas uz nosaukumiem, Dueta Kjū manliekas tīri tāds normāls, khe.
____________________
Neslikts piemērs. Heh
Lai gan man, kā klausītājam no malas, šis nosaukums arī būtu salīdzinoši neko neizsakošs un bezpersonisks.
hārdkōram es jau sen esmu atmetusi ar roku.
kas attiecas uz nosaukumiem, izteikšanu un (bez)personiskumu - bezpersonisks tikpat labi ir pilnīgi jebkurš nosaukums pirms tiek mēģināts tuvāk iepazīt to, kas zem šī nosaukuma slēpjas. cik nu esmu mēģinājusi izzināt, kas slēpjas zem tiem nejēdzīgajiem nosaukumiem, ir izrādījies, ka tas kas zem tiem slēpjas ir tikpat nejēdzīgs.
ā nu dažreiz, piemēram, gadās, ka kāds nosaukums šķiet personisks uzreiz, jo atgādina ko pazīstamu un mīļu. tā grupas Tesa nosaukums liek domāt par jauko saimniecībā noderīgo lietu (piemēram, ļozenes) zīmolu.