*

nu, bet Sandi! ko tad es saku! tieši tas tak arī ar manu žēlošanos domāts. tas, ka postrokam nepaveicās ar kļūšanu par piemēru ir puslīdz nejaušība un arī tas, ka šajā žanrā patiešām ir tie briesmīgie nosaukumi.
hārdkōram es jau sen esmu atmetusi ar roku.

kas attiecas uz nosaukumiem, izteikšanu un (bez)personiskumu - bezpersonisks tikpat labi ir pilnīgi jebkurš nosaukums pirms tiek mēģināts tuvāk iepazīt to, kas zem šī nosaukuma slēpjas. cik nu esmu mēģinājusi izzināt, kas slēpjas zem tiem nejēdzīgajiem nosaukumiem, ir izrādījies, ka tas kas zem tiem slēpjas ir tikpat nejēdzīgs.
ā nu dažreiz, piemēram, gadās, ka kāds nosaukums šķiet personisks uzreiz, jo atgādina ko pazīstamu un mīļu. tā grupas Tesa nosaukums liek domāt par jauko saimniecībā noderīgo lietu (piemēram, ļozenes) zīmolu.