*

darbs teātrī, it īpaši gardrobes haltūras (pamatdarbā sanāk saskarties tikai ar aktieriem un citiem teātra darbiniekiem, kuri visi ir pozitīvā vai interesantā ziņā jukuši) ir ļoti pateicīgs antropoloģiskiem novērojumiem un pētījumiem.
šodien, piemēram, divas neitrāla, bet kopta paskata kundzītes, vecumā starp 30 līdz 40 mēģināja iekļūt izrādē "Soņa" ar 3. jūnija biļetēm. skeneris, protams, uzrādīja, ka izrāde beigusies. tad viņas sāka pīkstēt, ka esot sajaukušas datumus un kasē esot teikts, ka viņas varbūt ielaidīšot. es gan nezinu, kā viņas domāja pierādīt, ka biļetes jau nav vienreiz izmantotas. izrāde bi izpārdota, bet beigās palika 3 brīvas vietas, kurās mēs viņas nevarējām sēdināt, jo vienmēr vēl var atnākt cilvēki ar šīs dienas biļetēm, kuri noteikti kkur jāapsēdina. jāpiebilst, ka zāles iekārtojums neļauj malās likt papildkrēslus. vakara administrātors, viens no interesantajiem tipiņiem nolēma, ka tiešām nekādi nevaram viņas ielaist. piezvanīja arī uz kasi un noskaidroja, ka kundzītes tur bijušas agrāk pa dienu škandalējušas un pieprasījušas atdot naudu par biļetēm, kuras pašas savas aizmāršības dēļ palaidušas vējā. to viņas, protams, nedabūja. kad sākām izrādi viņas palika ietiepīgi stāvot pie zāles durvīm. nelikāmies vairs par viņām ne zinis, līdz nācās iet aizrādīt, lai uzvedas klusāk, jo aiz sienas taču notiek izrāde. tad viņas pieprasīja priekšnieku un bija manāmi vīlušās, ka vienīgais pieejamais priekšnieks ir jau minētais vakara administrators. uzzinājušas viņa, kā arī teātra direktores vārdu viņas uzbrēca viņam, ka viņš teātrī vairs nestrādāšot, jo viņas esot kkādu valdības darbinieku sievas un beidzot aizvācās.

novērojumi liecina, ka tādi cilvēki, kā viņas veido stabilu, lielu un noturīgu teātra apmeklētāju segmentu, kuram ar kultūras baudīšanu nav nekāda sakara - JRT apmeklējums ir tāda kā stilīga atzīmēšanās. tie ir tie paši cilvēki, kuri interneta komentāros par katru, pat vissūdīgāko mūsu izrādi raksta, ka tā ir visģeniālākā pasaulē, maldīgi domājot, ka šādi izsakoties nevar nošaut greizi un, ka būs pateikuši kko nenormāli gudru, kas cels viņu vērtību apkārtējo acīs un veidos priekšstatu par viņiem kā augsti intelektuāliem cilvēkiem. es neticu, ka kultūru no ārpuses var uztvert, absorbēt un izprast, kāds, kuram iekšējās kultūras vietā ir pilns ar stereotipiem, klišejām, aizspriedumiem, necieņu, neiecietību, paštaisnumu un miljons citiem sārņiem.
vispār no šādiem gadījumiem, ja iemanās viņus neņemt no sirds, bet tiešām uztvert kā antropoloģisku lauka pētījumu var gūt ļoti daudz dažādu noderīgu atziņu par to, kā ir iekārtota pasaule un kādu cilvēku vidū mēs dzīvojam. arī par to, kādam nekādā gadījumā nevajadzētu būt un kāda uzvedība no malas izskatās absolūti nejēgpilna, muļķīga, trula un bezjēdzīga.
ja kas, šamlīdzīgas situācijas teātrī atgadās patiešām bieži un tas tomēr ir mazliet skumīgi.

p.s. starp citu, par kultūru runājot, varētu piebilst arī to, ka ir gadījies, ka pēc starpbrīža sieviešu tualetē ir totāli nodirsta visa poda mala. nevis nočurāta, bet NODIRSTA!

UPD: viena no tām trakajām sievietēm bija pirmdien atvilkusies izlamāties arī pie teātra direktores. ir nu gan cilvēki, kam nav nekā labāka, ko darīt.