*

Daudzas rokas, nocirstas no cilvēku ķermeņiem un izskatīdamās pēc ziloņu ilkņiem, uzlēca augšā un niknumā pārvietojās.
Skaņa, kas radās, nokrītot galvām uz kaujas lauka, ak, valdniek, atgādināja zemē krītošu vēdekļpalmu augļu troksni.
Kaujas lauks, nosegts ar šīm nedzīvajām acīm uz augšu pavērstajām galvām, kas bija ārkārtīgi sakropļotas, ak, ķēniņ, izskatījās krāšņs, it kā klāts ar izplaukušiem lotosiem.
Kaujas laukā mētājās cīņā nocirstas ķēniņu gūžas, kuras atgādināja ziloņu snuķus.
Simtiem bezgalvainu rumpju noplātā, saulessargiem un jaku astēm nokaisītā vieta izskatījās skaista kā ziedošs mežs.
Arī ziloņi, ievainoti ar bultām un pīķiem, šur tur nogāzās tā, kā no debesīm kristu mākoņu gabali.



man jau sen gribas pārlasīt V. Ivbuļa grāmi "Šiva izdejo un sagrauj pasauli". to arī laikam darīšu, bet vispār, katru reizi, kad uzlūkoju šo grāmatu, man prātā nāk 2006. gada sākums (kad es viņu lasīju pirmo reizi) un viss, kas toreiz notikās.