*

man neriebjas Ziemassvētki. tikai skumīgu dara tas, ka viņi nemēdz būt tādi, kādi varētu būt. liekas, ka viņos paliek neizmantots milzīga jaukuma un labuma un mīlīguma potenciāls.
protams, viss atkarīgs no mums pašiem, bet tur jau tā lieta, ka mēs neesam vieni paši.
un esot vienam pašam arī nebūtu nekādas jēgas un labuma.



es ceru, ka ar kkad (vismaz manā ģimenes lokā) pagaisīs gan postpadomiskais svētku svinēšanas tukšums un bezjēdzība, gan rietumnieciskais pirkšanas, pirkšanas un vēlreiz pirkšanas ārprāts.