*

šitā dziesma man vienmēr vispirms atgādina to 31. decembra vakaru, kad ap pus22iem vakarā, šai dziesmai austiņās skanot, izlecu no vilciena uz mājām, minūti pirms tas aizver durvis un aizbrauc. izlecu un gāju atpakaļ tur, no kurienes atnācu - uz trolejbusa pieturu. vēlvienreiz, bez šīs dziesmas klātbūtnes, izlecu no pēdējā mājupbraucošā vilciena jau Vagonu Parkā, jo pirms tam vēl mazliet šaubījos. jāatzīst, ka ne pārāk ilgi - kā vilciens aizvēra durvis un sāka braukt, es sāku dīdīties un gaidīt, kad varēšu lekt ārā. izlecu un gāju atkal uz trolejbusa pieturu.
nezinu kā tur īsti ir ar to manu prātiņu, bet abās šajās reizēs ap sirdi noteikti palika labāk.