Posted on 2007.12.07 at 16:11
man:: foršī
skan: mono - a heart has asked for the pleasure
Tags:
vispār es tikai šodien sajutos kā atgriezusies. ne tikai no brauciena, bet arī savā ādā. cerams, tā ir/būs konstanta sajūta.
un es nevaru sagaidīt, kad satikšu [info]digna. kad izžūs ķeska, tad braukšu.

Comments:


[info]digna at 2007-12-07 16:52 (Saite)
Eu, nu es tak pavisam nemaz nevaru Tevi sagaidīt. Vāru tādus foršos kartupeļus, kādiem mani vectētiņš cienāja! :):)
*
[info]inese_tk at 2007-12-07 17:03 (Saite)
eju uz autobusu.
it kā jau paēdu šampiņjonu zupiņu
un
man tikko ienāca prātā viena dumība, ko es noteikti vēlāk nožēlošu. redzēsi, kad atbraukšu.
[info]digna at 2007-12-07 17:06 (Saite)
Ai lav dumibs!
*
[info]inese_tk at 2007-12-09 12:09 (Saite)
es apsolu tizloties līdz pēdējam savas elpas vilcienam
un
to šampanieti es tomēr nenožēloju!
[info]digna at 2007-12-10 13:10 (Saite)
Es nenožēloju no tā visa vispār itin neko, tikai šo to nesaprotu un, kā izrādās - šo to arī biju/esmu piemirsusi.. :)
*
[info]inese_tk at 2007-12-10 15:55 (Saite)
nū nožēlot es ar diezko nenožēloju. varēju jau mazāk bučoties un nekrist pie zemes nu bet tak pofig tas.
[info]digna at 2007-12-10 18:00 (Saite)
Es neesmu pārliecināta, ka man vajadzēja bučoties vispār, bet, nu, tik un tā nenožēloju. :)
Previous Entry  Next Entry