*

kāds zina kāpēc pie exmaskavas nama visu laiku stāv menti? pēdējās pāris nedēļas. pa dienu viena mašīna, bet vakaros mēdz būt pat divas. tur krievi mēģina lauzties atpakaļ? vai tur ir kaut kāda slepenā eja uz čekas biroju maskavā? vai putins grib to namu uzspridzināt - ja nav pašam, tad sašam ar ne?
tā tur viss ir tumšs un aizslēgts un priekšā novilkta sarkanbalt(sarkanā) lenta.

ciltsrakstu izpētes un "Krimināllietas iesācējam" iedvesmots - lūdzu, jums Grīnbergu spams - jeb - mans vecvectētiņš 60. gados ceļo pa Eiropu.


Šo ceļojumu organizēja PSRS un Francijas draudzības biedrība un mūsu grupas uzdevumā ietilpa apmeklēt Francijā mūsu tautas draugus. (..) Manuprāt, nav iespējama Francijas politika, kas tiektos pasliktināt attiecības ar PSRS, kas pašlaik ļoti labas. Daudz padomju tūristu tagad apmeklē Franciju un franči brauc pie mums. (..) Runādams par studentu dzīvi b. Grīnbergs pastāsta, ka viņi apmeklējuši Parīzes Universitāti (Sorbonnu), Monpeljē Universitāti, Tuluzas Universitāti. Viņš saka, ka uz 10 000 iedzīvotājiem rēķinot, Francijā ir vairākkārt mazāk studentu kā mums. (..) Francija, tūliņ aiz Spānijas, ir otra buržuāzistiskā valsts, kurā uz katru iedzīvotāju ir vislielākais policistu skaits. (..)
Manī radīja ziņkāri, saka b. Grīnbergs, raksts Marseļas avīzē “Le Meridional” par studentu budžetu. Autors cenšas pierādīt, ka studentu budžets Francijā diezgan labi sabalansējoties. (..) Bet skaidri redzams, ka uzturam rēķināts ārkārtīgi maz. Šis postenis, manuprāt, jāpavairo vismaz piecas reizes, lai kaut cik būtu paēdis, jo es pārliecinājos, ka restorānā par minerālūdens “Višī” puspudelīti bija jāsamaksā 1 fr. un 40. sant., bet par 3 austerēm - 2fr.
Mūsu specialajā tūristu grupā pārstāvji bija visvairāk no Gruzijas (12 personas no 20), pārējie bija no Maskavas (4), Ļeņingradas (2), Tadžikijas (1) un Latvijas (1). Pēc profesijām tie pārstāvēja visdažādākās intereses: mediķi, arhitekti, juristi, ekonomisti, literāti, kultūras darbinieki. Francijā apmeklējām Parīzi, Marseļu, Tuluzu, Avinjonu, Boloņu, Taraskomu, Arles, Monpeljē, Seto, Pezenasu.
Katedra nolēma atzīt, ka b. O. Grīnbergs savu uzdevumu speciālā tūristu braucienā ir izpildījis.
/60. gadi. Mašīnraksts. Otto Grīnberga arhīvs/

Kat.vad.doc. O. Grīnbergs ziņo par savu braucienu zinātiskā tūrismā uz Helsinkiem, lai tur Padomju Savienības juristu delegācijas sastāvā piedalītos Starptautisko tiesību Asociācijas 52. konferencē. (..)
Somijas oficiālās aprindas bija ļoti gādājušas, lai konferences dalībniekus uzņemtu augstā līmenī: 15. augustā konferences dalībniekiem un viesiem pieņemšanu rīkoja Marski restorānā Somijas valdība, kurā tagad ietilpst arī komunisti; pieņemšanā viesus sagaidīja ārlietu, tieslietu u.c. ministri; 16. augustā pieņemšanu rīkoja parka restorānā - Kaivohuonepuisto - Helsinku pilsētas mērs. 17. augustā bija Somijas Nacionālā operā balets viesiem; 18. augustā konference nemaz nestrādāja, bet visi tās dalībnieki ar specialu vilcienu devās ekskursijā uz Turku, kur sakāpa kuģī “Ilmastar”, kas 3,5 stundu braucienā viesiem izrādīja salu arhipelāgu jūrā pie Turku; kuģī bija gratis dineja. Pēc ceļojuma kuģī ekskursanti apskatīja pilsētu, tai skaitā universitāti, kas nobeidzās ar atpūtas stundu Turku senatnīgajā pilī; 19. augustā vakarā bija plašs konferences nobeiguma bankets restorānā Kalastajatorppa, kas nesen uzcelts attālākā pilsētas malā, kāda fjorda krastmalā.
Kad konference jau bija beigusies, Padomju juristu delegācija devās braucienā pa Somiju. Tamperē mūs arī pieņēma audiencē justicijas burgmistrs Toominens un informēja par justicijas organu darbību šajā pilsētā. (..) 23. augustā pēcpusdienā devāmies atpakaļ uz savu dzimteni.
/60. gadu beigas. Mašīnraksts. Otto Grīnberga arhīvs/

Lieliskais jūras ceļojums
Agrā rītā komfortablais padomju tvaikonis “Pobeda” atstāja Rīgas ostu, lai dotos jūras braucienā apkārt vecai Eiropai. Uz kuģa borta atradās …. pasažieri, padomju tūristi no mūsu lielās valsts malu malām, kā ari kuģa ekipaža … personals, lieliskā kapteiņa Vis…/nesalasāms/ vadībā. (..) Patiesībā šis tvaikonis bija peldošā sanatorija, kurš /nesalasāms/ visas kaites un slimības. Tikai jūras slimība dažus neatstāj. (..) Pirmā vieta, kur jūtam atkal cietzemi zem kājām - ir Kopenhāgena. Tā ir skaista pilsēta, bet ne tik skaista kā Rīga. (..)
Ziemeļjūra. Kurss uz Skotiju. (..) Ļoti gleznains saulriets. Vakarblāzmas zelta vizma pret Norvēģiju. (..) Šķērsojam Griničas meridiānu. Vēl 45 jūras jūdzes un Roberta Bernsa dzimtenes krasti būs klāt. (..) Pusdienās restorana man blakus nosēdas kāds krievu emigrants. Viņš strādājot Edinburgas universitātes krievu valodas fakultātē. (..) Jautāju, kāpēc viņš atstājis savu Dzimteni. (..) Atkal Ziemeļjūra. Kurss uz Londonu gar Anglijas krastu. Debess mākoņaina, apvarksnis miglā. Agrā 9. septembra rītā iepeldam Temzā un metam enkuru Tilberi ostā. (..) Londona, kādreiz vislielākā pasaules pilsēta, nav īsos vārdos aprakstāma.
/60. gadi. Rokraksts. Otto Grīnberga arhīvs/*

*te tas brauciens turpinās vēl čupas lappušu rokrakstā - viņš patusē pa Londonu un tad apciemo Havru, Parīzi, Tanžeru (es īsti nesaprotu kā viņi tur teleportējas uzreiz no Francijas. Varbūt es neprotu izlasīt, ko viņš raksta un tā ir cita pilsēta. Bet tur ir +35 grādi, tiek pieminētas Antlantijas okeāna pludmales un kalifa pilis). 21. septembrī viņš kuģo gar Gibraltāru, bet acīmredzot viņam apnicis rakstīt un ir vairākas lappuses, kas ir iesāktas, bet nav turpinātas.