*

Kaut kad drīz satiksimies Kijevā.
Daži lidos, bet mēs atkal brauksim ar mašīnu.
Tikai šoreiz caur Poliju un šajā reizē būsim paņēmuši līdzi prīmusu,
Lai pa ceļam varētu uzvārīt zupu un kafiju.
Mēs satiksimies Neatkarības laukumā,
Būs karsta vasaras diena, strūklakā spēlēsies bērni un mēs
Padzersim mandeļu lattes mazā kafejnīcā nostāk no laukuma un kņadas,
Un visi kopā iesim meklēt pieminekli ezītim miglā.
Sākumā aiziesim nepareizi - gar milzīgām jūgendstila mājām,
No kurām dažas būs pamestas, bet dažas nē.
Atradīsim bronzas kaķi un domāsim, ka varbūt vienkārši jāatmet ezītim ar roku,
Tomēr būsim neatlaidīgi,
Saņemsimies,
Attapsimies,
Smiedamies griezīsmies atpakaļ, iesim pareizi
Beidzot nonāksim pie ezīša, safotogrāfēsimies.
Ar ezīti, bez ezīša un ezīti vienu pašu atsevišķi
Smiesimies vēl, iedzersim vīnu no pudeles ar skrūvējamu korķi
Līdz kopā ar vakaru pār mums nolaidīsies bieza migla.
Mēs dzirdēsim viens otru, bet vairs neredzēsim.
Mēs zināsim, ka kaut kur miglā ir zirgs un upe
Un Černobiļas muzejs, joprojām tāds ne visai moderns,
Toties ar mazliet papildinātu ekspozīciju.
Mūsu balsis miglā kļūs aizvien tālākas un klusākas
Mēs jutīsim kā zem kājām dīgst saulespuķes
Un kaut kur pie ugunskura mūs gaidīs lācis
Ar sarkanu aveņu ievārījumu.







Kijeva 2017

( februāris )