![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
1. februāris
lunārais jaunais gads. diena nav tik darbīga, kā esmu cerējusi, bet ņemot vērā to, kā jutos visu janvāri - ir labi. K agri aizbrauc uz Rīgu. es pamostos pēc deviņiem. ārā ir ļoti daudz sniega un visu dienu turpina lēni snigt. pakūkoju virtuvē, skatos kā snieg un kādi putni saradušies barotavā. mazliet palasu. nolemju iet ārā, bet to kādu laiku prokrastinēju. izeju. Jaunais parks - Kalnamuiža - Tepera tālais gals - taka gar Abulu turp un atpakaļ - Vecais parks - pilsēta. ielieku omnivā paciņu, izņemu paciņu no dpd, eju mājās. esmu nogājusi ~8 km. bija ļoti skaisti. jāiet biežāk uz to aizteperiju staigāt. kurinu krāsni, kurinu plīti, taisu salātus. pieēdos, mazliet paspēlēju Heroes un eju tīrīt sniegu. tīru apmēram stundu. tad mazgāju matus un traukus. atbrauc K, paēd salātus. lienam gultā un noskatāmies pirmās divas Magicians sērijas. esmu lasījusi divas no trim grāmatām. tikai divas, nevis trīs, jo man ne visai patika. seriks arī laikam nepatīk.
2. Februāris
Ne visai agri braucam uz Rīgu. Pa ceļam mūzikas skaļums trigerē manī trauksmes lēkmi. Nebija jau nekas tāds, vienkārši mani pēdējo mēnesi, drusku vairāk, nu, kopš pirmsziemassvētku laika, ir ļoti viegli trigerēt. Uzlieku gandrīz visu izrādei. Eju staigāt. Apeju Māras dīķim un gar Rimi nāku atpakaļ. Forši, ka izgāju, diena jauka, bet esmu pieradusi pie cita pastaigu envaironmenta. Pilsēta nedod to mieru (mierinājumu?), ko meklēju. Troksnis, smakas, padomju piecstāvenes, šļura, trešs. Rimi nopērku kko ēdamu un eju atpakaļ uz Zelleni. Pabeidzu izrādes lietas, uzēdu, gandrīz līdz nelabumam sarijos saldo popkornu - kabinetā uzradies liels, liels maiss ar tādu. Izrāde sākas un beidzas. Patīkami, ka nav jāvāc viss nost. Jau drusku pāri 21iem braucam mājās. Interneti sola ziemeļblāzmu, bet visu ceļu ir apmācies un brīžiem snieg. pirms aizmigšanas daudz runājam par tētiem.
3. februāris
ārā ļoti skaista ziemas diena. ļoti žēl, ka jābrauc uz Rīgu. gribas iet uz mežu vai jāt. atceļas nākamnedēļ ieplānotā Ieeja, vienam no gājējiem kovids. pa ilgiem laikiem atkal dziedāšana. šoreiz Mežaparkā. visas saka, ka ļoti grib, lai es arī braucu uz Ameriku. Līgas taisās piedalīties Amerikas latviešu Dziesmu svētkos Minesotā un tad braukt ekspedīcijā uz badlandiem un devilstauveriem. bet man nav piķa. paldies, pandēmija. tad ir sapulce, kurā rodas pat pāris jēdzīgas idejas gan baltic teikover, gan dzsv sakarā. atkal brīvprātīgo drāma - viena pēc otras raksta, ka netiek, jo pozitīvs vai kontaktpersona. šovakar atkal pirktā izrāde. kaut kāda komunikācijas aģentūra, kas bija samaksājusi jau vēl pirms sākās kovids un miljons reizes pārcelta. piespiežu Kārli piezvanīt mammai - tēti jau pirms laba brīža bija jāpārved no slimnīcas uz pansionātu. tas tika atlikts, jo palātā bija bijis kovidnieks un viņš skaitījās kontaktpersona. tagad izrādās viņam pašam ir kovids. fordam egles zara izsistā stikla maiņa ~170 eur. pēc izrādes pārbūve. gulēt tieku ap trijiem.
4. februāris
Valmiermuižas treniņš ir atcēlies, bet tāpat biju domājusi braukt uz stalli. bet ilgi noguļu un nevaru izvīstīties un tad jau ir pārāk maz laika, lai būtu jēdzīgi braukt. uz 17:00 nobukots Žagarkalns. ārā brīnumskaista ziemas diena - nelieli mīnusi, zilas debesis, spoža saule, mazliet vējš. izeju nelielā ~5 km pastaigā uz Pilskalnu. ļoti, ļoti skaisti. drusku iesāku kārtot grāmatplauktu, tur vairs nekam nav vietas un viss sabačkāts, vajag no kaut kā atteikties un sakārtot normāli. bet nav laika pabeigt un pametu pusratā. kabinetā paliek bardaks. pamēģinu vēl patecināt ūdeni no akas - joprojām nāk nedzidrs, ar smilšu piejaukumu. uztaisu ēst - ingvers, sīpols, puravs, burkāns, šampiki, paprika, sviesta pupiņas, tofu ar kaut kādu uz atlaidēm pirktu terijakī + brūnie rīsi + salāti. padzeram kafiju un braucam uz Cēsīm. Smiltene - Rauna ceļš ir tādā dirsā, ka to vajadzētu aizliegt ar likumu. uz kalna sākumā maz cilvēku, trases labas - gludas un cietas un ātras. es gan jūtos kaut kā drusku depresīvi un nejūtu parasto slēpošanas prieku un azartu. bet tāpat jau braucu. pieņemas spēkā vējš, pa kalnu veļas sniega vērpetes un virpuļviesuļu bēbīši. sāk arī snigt un putināt. piekūstam. braucam mājās. aizsūtu tētim video kā slēpoju. es viņam parasti sūtu, lai gan viņš nekad neko neatbild. un tad pēkšņi viņš ATBILD. un es dabūju KOMPLIMENTU no sava tēva par slēpošanu!!! viņš uzraksta "smuki un tehniski". es esmu tādā kā šokā un nezinu kur likties. būtu šampis - atkorķētu. uzcepam un apēdam čupiņu saldētos kruasānus. izmazgājam matus un lienam gultā. drusku vēl paskatāmies visādas muļķības.
5. februāris
sūdīgi guļu. braucu uz stalli, tur sarunāts, ka Jolanta drusku pabildēs - kārtējās kopābūšanas gadadienas atzīmēšanai. 11. februārī būs 11 gadi kopš iepazinos ar savu zirdziņu. ir ap nulli, daudz jauna, smaga, slapja sniega un turpina snigt. pēc tam aizbraucu uz Valmieras Gemosu un braucu mājās. uzzinu, ka Annai kovids. 3d, 4d tikāmies - tad jau esam kontaktpersonas. ir pārdomas par šī vakara konci, bet nolemjam, ka brauksim. ļoti piesnidzis. atkal kādu stundu tīru sniegu. diezgan grūti, jo smags. daudzmaz visu notīru un eju taisīt ēst. ir no iepriekšējām dienām palikuši pāri vārīti brūnie rīsi. tad nu uztaisu tādu kā zupiņu - apcep katliņā ingveru, sīpolu, burkānu, čili pārslas. piegāž ķomzeli ar dārzeņu buljonu (ar sparģeļiem) un apceptas gailenes un sviesta pupiņas (šis viss no saldētavas), sauju kaltētas wakame jūraszāles, mazliet kaltētu gaileņu pulveri, laima lapas, citronzāli, grauzdētas sezama sēklas. kamēr vārās, sagriež strēmelēs kūpinātu tofu, apcep uz pannas, uzgāž terijaki, sezamu, lociņus un mirkli vēl pacep. tad iemet zupā drusku ķīnas kāpostu un iemaisa pāris karotes miso un nogriež uguni. ņem zupas šķīvi, vidū saber rīsu pauguru, uz tā izkārto tofu strēmeles, tad visam pāri pārlej buljonu/zupu un pārber ar lociņiem un grauzdētām sezama sēklām. ļoti garšīgi. braucam uz Cēsīm, šoseja atkal dirsā, daudz slidenas šļuras. koncerts - LNSO - Šūberta un Mālera 4. simfonijas. diriģē tēta drauga Adatiņa dēls - Andris Poga. neatceros, kad pēdējo reizi biju akadēmiskās mūzikas koncertā. Sansusī pirms gadiem trim? kādreiz gāju regulāri. ir ļoti forši, īpaši Mālers, lai gan uz beigām nogurstu. Jolanta atsūta bildes. ir diezgan foršas, vienīgi atceros, kāpēc pagājšgad bildējos bez ķiveres. man riebjas mana seja bildēs ar jāšanas ķiveri + ķiveres nadziņš dažās bildēs met diezgan intense ēnu un es izskatos pēc piekautas bomzes ar uzdauzītām acīm.
6. februāris
visu dienu snieglīst. pat kaķis, netipiski sev, noguļ pa iekšu. mēģinu turpināt kārtot/optimizēt piektdien iesākto grāmatplauktu. diezko labi nevedas, jo nav jau tur baigi daudz kā tāda, ko gribētos likvidēt, bet viss, ko tur gribu iebāzt, tur nekādā veidā nelien. nekādu kovidsimptomu pagaidām nav, ne man, ne Kārlim. vakarā noskatāmies Power of the Dog. man pēc tam paliek ļoti sūdīgi. jūtos šausmīgi smagi un nožēlojami, lai gan filmu skatījos tikai fakultatīvi - paralēli spēlējot Heroes. K aizbrauc uz Viršiem un atved man saldējumu.
7. februāris
visu dienu snieglīst. šodien gan vairāk snieg, nekā līst, bet tāpat slapjš. no rīta turpinu justies sūdīgi un turpinu lēnā garā kārtot grāmatplauktu un citus kaktus. vienu kaktu atbrīvoju, sastiepjot tur līdz šim dzīvojošo, veco Rīgas Laiku kaudzi uz šķūņaugšas istabiņu. iztēlojos, ka būtu jauki tur vasarā, lietus laikā gulšņāt un lasīt. vai tas tā notiks - tas ir cits jautājums. K beidzot nomaina koridora lampu. tagad tur pēkšņi ir gaišs un var redzēt visus kaktus. tam ir arī savi negatīvie aspekti - tā ir vienīgā telpa, kurā nepaspējām pārkrāsot griestus un sienas, kad ievācāmies. un tā tas līdz šim ir palicis. un tagad ļoti var redzēt, cik ļoti to vajadzētu izdarīt. sāku bažīties par kaķi - viņš netipiski sev visu laiku guļ iekšā, īsti neēd un nav baigi komunikabls.
8. februāris
kaķis joprojām visai šļaugans. pavēlu no rīta tikai izskrien pačurāt un ir atpakaļ. K pieraksta viņu uz rītdienu tehnikuma klīnikā. aiznesu kaimiņienei čupu ar vairāk un mazāk veciem žurnāliem. pastāvam pie vārtiem šļurā un papļāpājam. ir drusku gaišāks nekā iepriekšējās dienās un nelīst/nesnieg. K studijā. esam sarunājuši trijos braukt peldēt. viņš atnāk, braucam. pa vidam ir neliela drāma. es mašīnā apraudos. principā es raudu jau trešo dienu pēc kārtas. tas man ir ļoti netipiski, es mēdzu neraudāt gadiem. tāpēc nesaprotu vai tas ir labi vai slikti. apejam ap Niedrāju. mežā daudz sniega. ir tāds nepatīkami drēgns. tad āliņģis. varētu sēdēt ilgāk, bet man šausmīgi salst kājas, par spīti čībiņām. pēc tam jūtos ievērojami labāk. nē, drīzāk vieglāk, nekā labāk. pirms tam bija sajūta, ka virsū guļas kaut kāds maiss ar pelēku šļuru. ļoti gribas ēst. nekā tāda fiksi uztaisāma nav, bet izdomāju uztaisīt akvafabas omleti. saputo šķidrumu no vienas turkzirņu bundžas, piešļāc šļuku olīveļļas un iesijā zirņu miltus. + garšvielas. sanāk forši pufīga. klāt "salāti" no visādām pabirām. K atkal aiziet uz studiju, es turpinu krāmēties, kaķis turpina gulēt. liekas, ka viņam varētu būt temperatūra, jo kādu laiku guļ uz grīdas uz tepiķīša, kur vēsāk. piezvana mamma, diezgan ilgi jauki notērzējam. vakarā atkal sāk snigt liepārslains slapjš sniegs. brīdi mēģinu kaut ko tīrīt, bet atmetu ar roku, jo viss notīrītais ļoti strauji aizsnieg. pirms miega noskatāmies Tinder Swindler.
9. februāris
no rīta nevaru atlīmēt acis un atkal jūtos drūmi. K aizved Riksi pie ārsta. pa lielam tas pats kas rudenī - nav skaidrs, kas par huiņu, bet ielaiž sistēmu, vitamīnus, AB un atbraucot mājās kaķis jau visai normāls un pazūd ārā. aizbraucam nopeldēties. paliek labāk. pusdienās uztaisu brīvu variāciju par ful medames no vakar iemērktajām Zutiņu cūkpupām. ļoti garšīgi. saldajā -
10. februāris
pieceļos un ļoti priecājos, ka māja ir tīra un kārtīga. gaidu, kad zvanīs kaimiņiene. esmu apsolījusies atvest viņas suni mājās no klīnikas pēc kastrācijas. protams, zvana, kad esmu tikko uztaisījusi tēju. aizbraucam, dabūjam suni, viss kārtībā. kaut ko pakūkoju, sajūtu tādu stabilu un apņēmīgu vēlmi pierakstīties pie terapeita. pie savas vecās negribas, atrodu internetā nr. terapeitei, kuru man ieteica jogas draudzene. zvanu, paceļ. ir patīkami ar viņu runāt. viegli un droši un pat paspējam pajokoties. pieraksts gan iespējams tikai uz marta beigām. nu nekas, labāk tā nekā nekā. tad zvanu Bušeram - mūžam nenoķerams vetārsts, ko vajag sadabūt novīlēt zirgiem zobus. ja viņš vispār paceļ, tad parasti saka, piezvaniet man dienā X, tad zināšu. tā ir arī šoreiz. es viņu sāku medīt jau janvāra otrajā pusē. kopumā jūtos tā diezgan labi. taisos braukt uz stalli, kad uzzinu, ka K alga ir samazināta gandrīz par 300 eur. kas šajos laikos ir ļoti liels piķis. Ancei liekas, ka viss kārtībā, jo viņa visiem sūtīja nvo tāmi un K pats piedalījās viņas likšanā, pats vainīgs, ka neko neteica. jā nu vienīgi mēs neiedomājāmies pētīt algu sadaļu, jo nebija runa, ka tur kkas varētu mainīties. mēs skatījām un domājām visādas tehniskās un praktiskās vajadzības. šis iemet manā vēderā tādu lielu un nepārejošu kamolu. aizbraucu uz stalli, saseglojos, aizejam apvidū. vēderā esošais kamols traucē, bet tā jau forši. uz lauka baigais vējš, bet vismaz silts un nerauj sejai ādu nost. un zemē baigā šļura. aizbraucu mājās, kamols vēderā turpinās. uz epastu atnāk ziņa, ka man ir nopirkta biļete uz Ameriku. uzzinu, ka Vega aizvesta uz Jelgavas klīniku - traki kliba, ar uzpampušu kāju. redzēju Jolantas mašīnu pie staļļa, pašas nebija, bet padomāju, ka aizgājusi garākā pastaigā. cerams viss būs labi. uztaisu sautējumu no visādiem dārzeņiem no saldētavas + kaimiņienes ķirbja + vēl šis tas. atnāk K no studijas. paēdam. abi jūtamies diezgan, hmm, laikam nodoti ir precīzākais vārds - par to algas situāciju. ierosinu aizbraukt nopeldēties. domāju, ka K negribēs un viebsies, bet viņš uzreiz piekrīt. braucam. netālu no Viršu benzīntanka ar lielu liesmu deg māja. apkārt ļoti daudz ugunsdzēsēju mašīnu. Niedrāja ceļš ir dirsā, pilnīgā dirsā. nekas neliecina, ka tur apakšā ir asfalts. ir tikai bieza, smaga šļura. mašīnu mētā un velk uz grāvi. nopeldamies. paliek drusku labāk. braucam mājās, ēdam saldējumu un čipsus un runājam par naudu un darbu un nākotni. pēc tam skatāmies The Gilded Age pirmo sēriju. es paralēli lieku exeli ar visiem mūsu ikgadējiem un ikmēneša izdevumiem. diezkas nav.
11. februāris
Pirms 11 gadiem, šajā datumā, pirmo reizi satiku savu zirgu. Diezgan ilgi noguļu, jo agri no rīta pamodinàja kaķis un tad labu laiku nevarēju aizmigt. Ap pusdiviem braucam uz Rīgu. Jāuzkrāmē BŽS. Ap četriem esam Zellenē. Izdaru piņķerīgās lietas ar krāsainajām bumbiņburkām. Neko daudz vairāk nevaru izdarīt, jo K un Nikola vēl būvē skatuvi. Aizeju uz Lulū picu, apēdu ne visai svaigu siera picas šķēli, lai nav jālej alus tukšā kuņģī un eju uz Pili. Domāju par to cik medžik tomēr ir āliņģis. 3 dienas pēc kārtas mirklis ledainā ūdenī un mana psihoemocionālā pašsajūta ir ievērojami uzlabojusies. Paņemu alu, lasu grāmatu, drīz atnāk jūzere aborigeens. Nebijām nekad iepriekš tikušās. Ir forši un nav tizli. Nopļāpājam divus dzērienus. Tad viņa aiziet, bet drīz atnāk rasbainieks un atnes man grāmatu. Nopļāpājam vienu dzērienu. Tad K ir beidzis būvēt un ierodas man pakaļ. Braucam mājās. Netālu no orku raktuvēm ceļa malā stāv melanholisks alnis. Interneti pilni ar to, ka atkal notiek ziemeļblāzma, bet šajā pasaules malā ziemeļmala visa mākoņos. Atbraucam. Pie durvīm guļ Decibels. Drīz atnāk arī Rikardo. Ir gandrīz viens un rīt 7:30 jāizbrauc.
12. februāris
drausmīgi negribas celties. kā gan citādi. bet 7:35 jau tiešām esam mašīnā un sākam braukt. pabeidzu krāmēt rekvizītus. atklājas, ka ir problēma ar glovstikiem. diezgan svarīgs rekvizīts ir burciņā ieliets šķidrums no glow stick. mums ir rezerves, bet no 7 nūjiņām, tikai viena kaut cik spīd, bet izrādes divas. kad ir sākusies pirmā izrāde, eju meklēt kur sestdienā, Āgenskalnā var dabūt glovstiku. K nāk man līdzi. ejot ļoti spēcīgi sajūtu, kā strauji izfeidojas tas trīs dienu āliņģa efekts un es atkal kļūstu drūma un iritabla. kkādus tizlus glovstikus dabūju Zvaigznes grāmatnīcā. paņemam falafelus un ejam atpakaļ. drīz arī beidzas pirmā izrāde. sakārtoju skatuvi un dirnam gaidot otro. Uldis stāsta par savām šausmām un piedzīvojumiem ar remontu, šlagas tonnām un sijām. man vispār ir bēdīgi būt darbā. nu visas tās algas lietas dēļ. izskatās, ka K rakstīs atlūgumu, jo nu nav īsti ilgstspējīgi piemaksāt no saviem iekrājumiem (pareizāk sakot, pārdotās K vecāku mājas naudas), lai strādātu kvfr. pienāk un paiet otrā izrāde. vācos nost. besī, ka izlietnē vispār neiet prom ūdens. man jāskalo tās bumbiņburkas. ap pussešiem braucam mājās. teikas hesītī paņemam veke burgerus. baigais trešs. ap astoņiem esam mājās. diezgan auksts. K iekurina, es uzvelku merino termoveļu un mohēras ģemperi un uztaisu popkornu. skatāmies vampīru seriāla priekšpēdējo sēriju. un 2 Guilded Age sērijas. rīt obligāti jāielien āliņģī, citādi nav dzīves.
13. februāris
Diezgan ilgi noguļu. K pa to laiku ir uzrakstījis un aizsūtījis atlūgumu. Ir skumīgi. Kamēr es ceļos, viņš aizbrauc uz avotu pēc ūdens. Barotavā atkal parādījusies cekulzīlīte. Padzeram tēju un braucam uz Niedrāju. Ir gaišs un saulains. Beidzot liekas, ka saule uzkāpj pietiekami augstu, lai gaisma liktos īsta. Nožēloju, ka neuzliku zābakiem radzes, jo visas takas ledū. Ielienam āliņģī. Ļoti forši. Un ļoti sagribas ēst. Gribas kaut ko ātri un ļoti garšīgu. Brausēju saldētavas saturu. Izvelku sēņu buljonu (ja nemaldos, tad cirtaino čigāneņu), bekas, gailenes, sērpiepes glumākās daļas. Apcepu katliņā sīpolu un burkānu, piegāžu visu šito (daļu bekas un gaileņu atstājot), ūdeni, auzu krēmu un garšvielas. Kamēr vārās, apcepu uz pannas kūpināta tofu kubiciņus ar ķiplokiem un gailenēm un bekām. Zupu sablendēju un servēju ar sacepto garnējumu. Ļoti, ļoti garšīgi. Padzeram kafiju un K aiziet uz studiju. Es kko kūkoju, tad lasu, tad atnāk K un nobindžojam daudz Young Sheldon sērijas. Man likās, ka esam redzējuši visas, bet izrādījās, ka ne. Rīt agrā sapulce. Gan jau būs nepatīkami.
14. februāris
Sapulce. Patīkami nav, bet nav arī ļoti šausmīgi. Uldis atraksta, ka viņam pozitīvs. Atkal (joprojām?) esam kontaktpersonas. K aiziet uz studiju, es braucu uz stalli. Ārā ir silts, saulains un vējains. Stallī neviena nav. Notīru zirgu, aizejam uz laukumu, es uzkāpju viņam mugurā, nostājamies laukuma vidū saulītē un guļam. Tā paiet diezgan ilgs laiks. Saberu piedevas un caur veikalu braucu mājās. Laižam peldēt. Esmu ilgi par to domājusi, beidzot saņemos - pabāzt arī galvu zem ūdens. Tas ir next level shit. Vēl neesmu aizbraukusi mājās, kad jau domāju par to, kā nākamreiz atkal bāzīšu. Uzcepu puķkāpostus. Vnk uz pannas. Klāt zemesriekstu mērce (zemesr.sv., zaļā karija pasta, ķiploks, rauga pārslas, citronsula, ūdens. K atkal aiziet uz studiju. Vakarpusē man uznāk slābanums un ir auksti. Liekas, ka tāpēc, ka nāk miegs, jo neizgulējos + vējš izpūtis māju. Gulšņāju un noskatos atlikušās, neredzētās And Just Like This sērijas. Bet pašā, pašā vakarā jūtu smagnēju siltumu, kas liekas aizdomīgs. Iebāžu termometru - 37. Period fever it kā par ātru. Rīt no rīta taisīšu ātro testu. Noskatāmies čupu ar Young Sheldon.
15. februāris
sapnī redzu, ka nogalinu K. ir drusku jocīga sajūta kaklā, bet testi abiem negatīvi. K aizbrauc uz Rīgu. no rīta spīd saule, bet drīz vien nomācas un kļūst ļoti pelēks. es arī jūtos visai pelēki. nekas īpašs nenotiek, neko īpašu nedaru. pēcpusdienā eju atlaisties un palasīt rasbainieka aizdoto grāmatu, bet labās rokas padusē ielien kaķis un es nevaru noturēt grāmatu un vēl pāršķirt lapas. tāpēc pa pusei guļu, pa pusei skrollēju telefonu. ap astoņiem saņemos un aizeju uz virtuvi. iesāku taisīt kimčī, sablendēju atlaidinātās ogas (mellenes un brūklenes) ar medu, uztaisu čija pudiņu, salasu sev pusdienvakariņas no visādiem iepriekšējo dienu ēdienu pārpalikumiem, izmazgāju matus. atbrauc K, noskatāmies jaunāko The Gilded Age sēriju un dažus Young Sheldon.
16. februāris
astoņos no rīta pa dārzu staigā stirnas. pablenžu, drusku paskrollēju telefonu un atkal aizmiegu. mājas tests joprojām negatīvs, uz oficālajiem testiem nereālas rindas, ja vien negribas braukt uz Rēzekni. K ir paspējis nomazgāt traukus, sanest malku, iekurināt un cep pankūkas. paēdam un braucam peldēt. atkal iebāžu galvu ūdeni. atkal epic shit. fiksi sataisāmies un braucam uz Rīgu. ja pēc peldes jutos enerģiski un labi, tad pa ceļam kaut kā sagumstu un palieku nīgra un skumīga. uzlieku izrādi. šodien atkal pirktā izrāde. pirms izrādes sākuma drusku ir neliela temperatūras sajūta, bet grūti pateikt, kā ir patiesībā. izrāde paiet, dzērāji ilgi neuzkavējas, varu ātri un raiti visu novākt. apmeklētāji tējas naudas burkā iemetuši 90.90 EUR. tad sēžu kabinetā un gaidu, kad K ar Nikolu saliks zāli kaut kā aptuveni topošās izrādes vajadzībām.
17. februāris
diezgan nekāda diena. ārā līst un ir pretīgs. K Rīgā. pa dienas vidu ir sapulce, kurā runājam ko ar to tehniskā direktora problēmu un visādām citām problēmām. es esmu drūma un neproduktīva. bet vismaz uztaisu lielisku risoto. katliņā apcep sīpolu, piegāž rīsus, drusku pacep, piegāž glāzi sarkanvīna, kas palicis iesākts un atvērts no vakardienas banketa. ļauj vīnam sūkties rīsos un tikmēr atsevišķā katliņā uzsilda dārzeņu-sparģeļu buljonu, kurā iemet arī no saldētavas izvilktu gaileņu pastētes kārbiņu (es neatceros īsti no kā viņa sastāv, man šķiet, ka gailenes saceptas ar sīpolu un burkānu) un to tad pa druskai lej klāt rīsiem un vāra uz mazas uguns. kad rīsi jau nāk gatavi iemaisa rauga pārslas un pusburku zaļajiem zirnīšiem, kas palikusi pāri kopš K kkad taisīja rasolu. no garšvielām - rozmarīns, baziliks, ķiploks, pipari. ļoti labs. atbrauc K, drusku salecamies, bet drīz atlecamies. uzcepu ķirbju-banānu maizi ar valriekstiem un šokolādi. skatāmies Young Sheldon.
18. februāris
sapakoju līdzņemšanai tēju termosā, ķirbju-banānmaizi un satinu tortiljas rullīšus ar humosu, kimčī, lokiem un grauzdētu sezamu un braucam uz Igauniju. visur viss slapjš, siena ruļļi pļavās stāv pāri pusei ūdenī, ceļš Smiltene - Valka ir drausmīgā dirsā. viss dziļās, asmalainās bedrēs. ap pusčetriem esam Tallinā, drīz ierodas arī pārējā Tesa ar svītu. zālē ir neticami silts, bet beksteidžā par spīti gāzes sildītājam ir drausmīgi auksts. ir visādi dzērieni un uzkodas, bet viss ļoti gaļains. torčījam ar Sabīni un Arti, kamēr Tesa čekojas. pēc tam visi aizejam līdz Vecpilsētai un pasēžam Beer Cellar. tur ir tik liela alus izvēle, ka paņemu vnk vienkāršu lāgeri ar zemu alko procentu. ejam atpakaļ. Tesai laiks no 21-22, pēc tam jāgaida, kad nospēlēs Celeste, lai var notelferēt lejā aparātus. beksteidžās 2 meitenes un čalis kaut ko šņauc. viena iešņauc (jau atkārtoti) un tad prasa čalim, kas tas ir. kokaīns, viņš atbild. koncertā nav jānesā maskas un jāievēro distances. diezgan eksotiski. naktsmītnē ierodamies pēc pusnakts un izrādās, ka naktsmītne ir nevis kaut kāds hostelis, bet trīszvaigžņu radisons, kurš ir labāks, nekā daža laba četrzvaigžņu viesnīca. K aiziet uzkurīt ar pārējiem, es ielienu karstā vannā, no kuras man paliek mazliet slikti. tāpēc nomainu to pret vēsu dušu. tad lienu gultā un ilgi skatos viasat nature lielekrāna televizorā, liekas ļoti interesanti. pēc tam nevaru aizmigt. ir par karstu, gulta par mīkstu un visādas domas maļas pa galvu. atrodu, kā izslēgt siltumu. kaut kad pēc pieciem iemiegu.
19. februāris
diezgan ar mokām pieceļos drusku pēc deviņiem. ejam brokastīs. ļoti krutas. ļoti daudzveidīgs piedāvājums un viss garšīgs. saēdos plānās pankūkas un kruasānus ar sieru un grilētiem tomātiem utt. tad ejam uz spa. neviens cits nepiebiedrojas, jo kurš gan ziemā braucot spēlēt koncertu ņem līdzi peldlietas. spa nav pirmā svaiguma, bet ir ļoti forši. diezgan liela baseina daļa, kurā var arī pa īstam papeldēties. izčekojamies. aizbraucam uz Jegalas ūdenskritumu. baigi daudz traka ūdens. ļoti iespaidīgi. pēc tam uz Saula Siniallikad - zilajiem avotiem, kur iepriekš neesam bijuši. bildēs un aprakstos izskatās ļoti smuki - tādi zili un rakstīts arī, ka avotos vienmēr ūdens +5 grādus silts un aizsalst tikai ļoti bargās ziemās. bet realitātē nav tā īpaši estētiski un visiem virsū šķidra ledus putra. izskatās pēc tādām parastām plančkām. tālāk uz Vīlandi - tur paēdam lieliskā vegan Vidusjūras restorānā Villa Maria. iesaku. man vispār ļoti patīk Vīlande, bet galīgi nav iedvesmas pastaigāties, jo no debesīm intensīvi gāžas ļoti slapjš sniegs un visas ielas un ietves ir klāt ar biezu slapjuma kārtu. braucam vnk uz mājām. graužam sēmenes un noskatāmies vampīru seriāla pēdējo sēriju. ļoti saspiesta, diezgan pavirši izskriets cauri svarīgajiem jautājumiem. vispār žēl, pirmā sezona bija visai forša, lai gan man vampīru tēma vispār neinteresē. otrā jau tāda viduvēja, bet trešā galīgi švaka.
20. februāris
K iet Tesarcade pārgājienā gar Amatu. es nedaru neko. visnotaļ bezjēdzīga diena. besos par visādām balto cilvēku problēmām - kopš biotēka kļuva par livin, vairs nevar dabūt manu 10+ gadus mīļāko tēju - sonnetor zaļā jasmīnu. kādreiz bija stoķī, vairs nav. nekur nav. ražotāja lapā piegāde uz LV - 25 eur, paciņa tējas 4.99. vairākus mēnešus testēju visādas citas LV dabūjamas jasmīnu tējas. pārsvarā dominē zaļā tēja ar tualetes atsvaidzinātāja stila jasmīnu aromātu. drausmīgi pretīgi un nedzerami. turklāt man no daudzām ne-organic tējām ir alerģija. droši vien no kaut kādiem pesticīdiem vai citām vielām, ar ko tās apstrādā. otra lieta - jaunās iherb piegādes cenas. nav žēl samaksāt VAT, bet 19 eur par piegādi - ir žēl. nez, kur lai tagad dabū labus un (nosacīti) lētus saplementus. piemēram, DIM, kas man ievērojami palīdz pret PMS, lētu vegan D vitamīnu, labas probiotikas, ko izmantoju riekstu sieru fermentēšanai utt. ilgi sērčoju pa visādām lapām un beigās nedabūju/nepasūtu neko no tā, ko meklēju. vakarā K sāk skatīties The Righteous Gemstones. man nepatīk, tā ļoti nervozi un ļauni.
21. februāris
pa nakti sasnidzis sniegs. 8:30 sapulce. pēc tam braucu uz Vmuižas treniņu. drausmīgs laiks, zirgs izplēsis kārtējo caurumu atsoļojamajā segā. treniņš labs, visādas liektas līnijas un palecam ar. pasūtu zirgam visādas must have piedevas uz kādiem 100 eur, kuras nevaru atļauties (e vitamīns, jo bez tā saaisinās viņa neiroloģiskās problēmas, base mix mikroelementu komplekss (varš, cinks, selēns, kaut kas vēl), glikozamīns/msm, jo viņa vecumā nevar pamest locītavas novārtā, lielizmēra siena granulas, ko izmantoju kārumu vietā (jo ievērojami lētāk nekā pirkt "īstos" kārumus) un astes/krēpju detangleris, jo viņam ir ļoti bieza un gara aste). vajadzētu vēl kaut ko piebarošanai, varbūt sojas spraukumus, jo ir nometis svaru. aizbraucu mājās, uztaisu ļoti fiksas pusdienas - uzvāru makaronus un uz pannas uzcepu brokoļus ar turku zirņiem, klāt salāti. K guļ diendusu. ap saulrieta laiku braucam peldēt. ārā +3, ir pat daļēji zilas debesis, virs ezera un ceļa ceļas migla. liekas tāds diezgan nepatīkami drēgns. vakarā atkal intensīvi snieglīst. ļoti negribas, lai pazūd Ciba. ļoti, ļoti negribas. un man nestrādā arhivētājs. neesmu arhivējusi neko pāris gadus. nu jā. un tas karš.
22. februāris
K aizbrauc uz Rīgu. ārā atkal drausmīgi pelēks un drūms. vējš un gāžas šļura. klausos kkādu lekciju par core beliefs un vērtībām. diezgan interesanti, bet lektore šausmīgi gari un plaši stāsta piemērus no savas pieredzes. paralēli spēlēju Heroes. jūtos diezgan vē, bet saņemos iziet pastaigāt. tas ir viens no galvenajiem instrumentiem manā mentālās labsajūtas uzlabošanas toolboxā. parasti, jo ilgāk eju, jo labāk jūtos. esmu izdomājusi maršrutu - Mācītājmuiža - Grotūzis - zaļais dzelzceļš - centrs. bet šoreiz ir tā, ka jo ilgāk eju, jo vairāk man riebjas. viss ir pelēks un glumš un slidens un noplucis un neglīts un tumšs. šļura virs galvas, šļura zem kājām. jūtu, kā aizvien vairāk izbesos. jau pēc Mācītājmuižas iegriežu atpakaļ uz mājām. neaizeju pat uz centru iemaksāt Ieejas naudu bankomātā. vakar samaksāju īpašuma nodokli un LTDS biedra naudu un kontā palika 6.99 EUR. mājās iekuru krāsni un uztaisu virumu. virumi var būt visādi, bet šis ir katliņā apceptas garšvielas, sīpols, ingvers, burkāns, ķiploks; piegāzta burka ar mammas konservētajiem tomātiem, krietni daudz lēcu, ūdens un vēl šis tas un savārīts tādā pabiezā, sātīgā un sildošā virumā. kaut kad atbrauc K. viņš ir izbraucis caur Saļiku aizvest/paņemt lietas no maniem vecākiem. mamma atsūtījusi visādus labumus no saldētavas un kondensētā piena burku un vēl visko. noskatāmies dažus Young Sheldon un jaunāko Gilded Age sēriju.
23. februāris
it kā taisos braukt uz stalli, bet mieru nedod kņudinoša sajūta kaklā. nu parastos apstākļos iedzertu tēju un nepievērstu uzmanību. nolemju uztaisīt ātro testu. un... pozitīvs. K arī uztaisa - viņam negatīvs. aizbrauc uz veikalu pēc vēl testiem, rauga mīklas, augļiem un kārumiem un aiziet uz studiju. es raizējos par to, ka vakar K bija Salaspilī un satika manu nevakcinēto māti. neko ilgi viņš tur nebija un nebučojās, bet tomēr bija brīdi pasēdējis virtuvē un kaut ko apēdis. piezvanu mammai - mamma bēdīga un noraizējusies, jo tētis no rīta nokritis braucot ar riteni un stipri sasities. ļoti sāpot mugura, bet pie ārsta negribot iet. ierakstu Līgu čatā, ka rīt nebūšu uz mēģi. Laura ieraksta, ka viņai sāp kakls un temperatūra. bet 3x vakcinētajai Anitai ir pozitīvs otro reizi pusotra mēneša laikā. ar simptomiem. Tesas Dāvim arī pozitīvs. droši vien Igaunijas bezmasku/bezdistanču apstākļos dabūjām. aizraujoši. uzcepu vegcīsakus mīklā, magoņmaizi un ķimeņmaizītes. jūtu, ka paliek sūdīgāk, bet jāpabeidz + gribas max sakārtot māju, jo man ir tāda iekšēja sajūta, ka nav iespējams veseļoties nekārtīgā vidē (un ar netīriem matiem). tikt daudz enerģijas, lai izmazgātu grīdas man nav, bet visu sakārtoju, novācu, izslauku grīdas. sākas mēnešreizes. diena paiet kaut kā neticami ātri. vakarā noskatāmies You've got mail un, kad K aizmieg, noskatos vēl Return to me. šajos oldskūlīgajos romkomos ir kaut kas ļoti mierinošs. tie ir lēni, mierīgi un liekas ļoti soothing skatīties uz pasauli bez viedtālruņiem un soctīkliem.
24. februāris
no rīta pa dārzu atkal pastaigājas stirnas. kaimiņene raksta, ka vakar vakarā pie mūsu vārtiem stāvējusi lapsa. pamostos ar bažām un mēģinu saprast kā es jūtos. it kā normāli. ir iesnas, bet deguns vaļā, tikai jāšņaukājas, kakls joprojām jutīgs, bet nav sliktāk. K joprojām negatīvs. aizbrauc uz Rīgu izdarīt dažas lietas, ko atlikt būtu baigais čakars. sāku lasīt ziņas. gribas raudāt. karš. biju domājusi padarīt kaut ko jēdzīgu, bet nevaru. refrešoju ziņas un truli skrollēju. ap diviem aizmiegu, pamostos pēc pāris stundām no tā, ka drausmīgi sāp "mēnešreizes". iepišu ibīti, iekurinu krāsni, uzsildu aizvakardienas lēcu virumu. paēdu un klausos 2. lekciju Riga Tech Girls tehnoloģiju kursā radošajiem. tā arī ir vienīgā kaut cik jēdzīgā lieta šajā dienā. temperatūras nav.
25. februāris
jūtos tāpat kā vakar - ne labāk, ne sliktāk. iesnas ir, deguns vaļā, kakls jutīgs. pa dienu temperatūras nav, enerģijas arī nav. turpinu dirnēt ziņās. K ir pa māju, mēģina kaut ko strādāt ar Nūdistu dziesmām. pusdienās uztaisa plovu. esmu pateicīga Rikardo, ka viņš visas šīs dienas gulšņā ar mani un mani pieskata. viņš vispār ir mīļš, bet visnotaļ neatkarīgs - parasti daudz laika pavada ārā un arī guļ atsevišķi uz sava dīvāna. arī mamma uzliek Ukrainas karodziņu FB profilbildei. man brālis piekomentē "arī tu...". pizģec kaut kāds. nebiju iedomājusies, ka kremļa antivakseri var tik ļoti izskalot smadzenes kādam no manas ģimenes. vienīgā "normālā" lieta, ko izdaru - noskatāmies svaigāko Young Sheldon sēriju. stulbi, ka šis viss sakrita ar kovidu, jo nevaru padarīt neko tādu, kas spētu novirzīt domas, piemēram, aizbraukt uz treniņu vai vnk uz stalli. vakarā ir 37.2.
26. februāris
saule. jūtos labāk. ziņās sēžu jau pie galda, ne gulšņājot. pēcpusdienā aizbraucam līdz mežam mazliet pastaigāties. noejam gan tieši kilometru. es varētu vairāk, bet takas ir tāds ledus, ka ar slidām varētu slidot un es neesmu uzlikusi zābakiem radzes, pa malām dziļš, slapjš, sērsnains sniegs. bet arī tas kilometrs mežā un svaigā gaisā ir ļoti labi. vakarā mēģinām atrast kādu romkomu ar Zelenski, bet neatrodam ar angļu subtirtiem. atrodam to seriku, kurā viņš kļūst par prezidentu, bet liekas diezgan nebaudāms. atliek turpināt skatīties ziņas. mazliet bažos par to, no kādiem ziņu avotiem barojas vecāki. sava brāļa dēļ. piesardzīgi uzrakstu tētim, bet paldies dievam viņi sēž un skatās Dožģ tiešraidi. pirmo reizi šogad apzināti neiekuram krāsni, jo saule pa dienu uzsildījusi māju un neprasās. vakarā ir 37. K naktī sen sen nebijusi migrēnas lēkme.
27. februāris
saule, mīļā saule. jūtos tā, ka šodienas laikā varētu noslēgt slimošanu un atsākt dzīvot. iesnas ir mazāk, kakls ar labāks. tāpat nosēžu visu dienu ziņās. sāp mugura un dibens no tās dirnēšanas. intereses pēc uztaisu mājas testu. strīpiņas joprojām divas, tikai šoreiz tā otrā tāda blāva un neizteiksmīga. bet ir. toties K paliek tāds aizdomīgs. 37.5 un vakarā kārtējā migrēnas lēkme. tests nesaprotams. varbūt, varbūt ir pavisam caurspīdīga strīpiņa. pa ilgiem laikiem pamēģinu ieslēgt sūkni, varbūt maģiski kaut kas mainījies. huju, tāpat nāk duļķans. man nepatika janvāris un gribēju lepni sākt jaunu gadu ar februāri. bet ko tagad?
28. februāris
no rīta sapulce. ārā ir spoža saule un zilas debesis un diezgan auksts. Kijeva joprojām nav kritusi. šķiet, ka K sākas kovids. aizbraucam uz laboratorijas testiem. pēcpusdienā, kad miera sarunu laikā Harkovā artilērija bombī civilos, saņemos iziet pastaigāt. izmetu loku caur Pilskalnu un nāku mājās. apm 5 km. kārtējo reizi pieļauju kļūdu neuzliekot zābakiem radzes. vietām vispār nevar paiet, tīrs ledus. mājās nākot uzzinu, ka kkf nav iedevis piķi tam projektam pie kā bija paredzēts strādāt gan man, gan K un, uz kuru biju ar cerībām skatījusies gan kā finansiālās situācijas stabilizētāju, gan potenciālu prieka par darbu atgriezēju. pamēģinu atkal patecināt ūdeni no akas. pirmais spainis ļoti dubļains, ceturtais jau krietni caurspīdīgāks, bet tāpat duļķains. K atkal migrēna. man - mēnešreizes beigušās, kovids beidzies, februāris beidzies. varētu/vajadzētu atsākt dzīvot. bet - karš nav beidzies.
pēc 3 dienām Losars. tibetiešu jaunais gads. diez katram gada mēnesim ir iespējams piemeklēt kaut kādu jauno gadu?