*

jūtos kaut kā šitā. Tukšums dzenas pa pēdām.

Om namah shivaja

kafene bija forši. mēs gan sataisījām ļoti par daudz salātu un maizīšu sagataves. vismazāk pāri palika sojšliks un kūkas. kūkas apmēram tik, lai pēc cīņas ar netīrajiem traukiem, varētu paši pasēdēt pie kūkām un kokteiļiem. pabarojām ~ 70 cilvēkus. stulbi, ka bieži lija, bet kaut kā izdzīvojām, visi bija apmierināti (vismaz tā man likās) un mīnusos arī neesam. man pašai patika. bija foršs piedzīvojums. varētu atkārtot.

gandrīz pa taisno no kafenes braucām uz kvfr pirmssezonas retrītu Zvārtavas pilī, kur nodzīvojām 3 dienas. man ļoti patīk dzīvot pilī komūnā ar ļoti foršiem cilvēkiem un ļoti patīk tieši Zvārtavas pils. tajā ir daudz gaismas un viegluma un gaisīguma. bet šis retrīts bija ļoti savāds. wild un ķermenisks un ekstātisks un smags vienlaikus. mēs diezgan maz ēdām un diezgan daudz dzērām un ļoti daudz apskāvāmies un saskārāmies. manliekas, tas ir kaut kāds pandēmijas pirksts.

nupat beidzu mazgāt mājā grīdas, nopeldējos un tagad liekas, ka pieklātos atgriezties reālajā dzīvē.