*

vakar vakarā, kad īsi pirms VKKF projektu iesniegšanas dedlaina, bija pilni interneti ar vaimanām, ka sistēma nestrādā, sajutos ļoti pieaudzis cilvēks. man šajā konkursā bija jāiesniedz vienas producējamas izrādes projekts. no visiem visu biju izsitusi jau pirmdien + padomāju, ka 4d vīram vārda diena, 5d iknedēļas Vmuižas treniņu diena un negribas lieku stresu, tāpēc saņēmos un (protams, ar prokrastināciju, tirināšanos, ēšanu un miega čakarēšanu) iesniedzu jau trešdienas vakarā.
mani gan neatlaiž paranoja, ka būs kaut kāda mikroskopiska kļūda tāmē un viss būs slikti. man vispār ir bail no cipariem.

četri sīļi okupējuši barotavu un nelaiž mazputniņus klāt. tikmēr blakus ābelē caurām dienām sēž ļoti uzpūties pelēkais strazds un knābā ziemas ābolus.
joprojām ceru sagaidīt zīdastes un garastītes. svilpji nezkāpēc tusē apkārtnes dzīvžogiem, bet barotavā nenāk. pelēkā dzilna ar šogad nav manīta, pērn un aizpērn bieži viesojās. bet es vienā no pirmajām lielā atkušņa dienām dzirdēju, kā viņa kaut kur netālu nobēra savu pavasarīgo bungojošo saucienu.

p.s. o, sīļi notinās, uzreiz klāt dižknābis. arī diezgan budzīgs - sēž, rij un dusmojas uz zīlītēm.