*

priecīgi ziemassvētki = pacelt zirgu lēkšos pelēkbaltā, bezgalīgā nekurienē, kurā visapkārt ir tikai sniegs, sniegs, sniegs, zirga elpa un klusināta soļu dunoņa. un vēl melns suns. vairāk nekā.
pēc tam, protams, foodcoma. kā nu bez tās.

līdz šim visi gada beigu pasākumi ritējuši pa samērā jauku diedziņu, par spīti tam, ka nebiju gandrīz nevienu dāvanu sarūpējusi un arī kartītes šogad neizsūtīju. bet rīt jābrauc uz Saldu un es skumji domāju, kur ātri lai dabū rota vīrusu, lai varētu nebraukt. tieši rota es gribu, jo tad varētu apstādināt trako ēšanas maratonu un mazliet attīrīties un tam nebūtu nepieciešama gribasspēka iesaiste. manas atmiņas par pēdējo reizi, kad man bija rota vīruss ir visgaišākās - tas bija pirms ~ 6 gadiem, es kādu nedēļu nespēju praktiski neko ieēst un pēc tā visa jutos ļoti svaigi un labi un enerģiski. galvenais, lai nav vienlaicīgi caureja un vemšana, es preferēju opciju ar tikai caureju.