*

no tā ko es iesēju vai iestādīju, izdīgusi nav tikai rukola. mazmazdārziņš gan brēc pēc lietus. vakar, piemēram, Niedrājā lija, bet mājās viss sauss un putošs. ūdensvada trūkumu es visvairāk izjūtu mazgājot traukus. reāli besī šļankāties pa bļodām un laisīties ar ūdeņiem. šodien nojaucām fiziski un morāli novecojušu piebūvīti šķūnim, sahujārijām visādus vecus dēļus un nomaļus un sakrāmējām smukās ielās. mājas iekšpuse ir daudz maz iekārtota, tb mantas lielākoties vairs neatrodas kastēs un nemētājas pa kājām. ko darīt ir daudz un nepārtraukti un es pēdējās dienās jūtu, ka es sāku skriet ne tikai tāpēc, ka gribas un patīk vai tāpēc, ka jādara, jo neviens cits nedarīs, bet arī tāpēc, ka apakšā gruzd anksis par to, kur mēs ņemsim naudu, kad pabalsti beigsies un vai šī izvēle bija pareiza utt. + pārdzīvoju arī par brāļa nebūšanu paketu utjpr. man vajadzētu apstāties un veltīt laiku savām domām un emocijām, bet tas lielā mērā nav ērti, tāpēc vieglāk skriet un mammas vīzē atmest ar roku no sērijas - darbi jau paši nedarīsies. diezgan slidena šitāda taciņa, es jums teikšu.

( ilustrētā dzīve sākot no aprīļa beigām )

TVNET: lai izvairītos no kaitīgajiem dūmiem, cepot gaļu, ir jāsaģērbjas pēc iespējas pilnīgāk, lai nebūtu atsegta kaila miesa, kā arī pēc ēšanas ir steidzīgi jāskrien pārģērbties, jo kancerogēnās vielas var slēpties apģērbā un «uzbrukt» cilvēkam tāpat. Zināms, ka ceptas gaļas smarža ir ārkārtīgi patīkama, tomēr, pateicoties ķīniešu zinātniekiem, mēs tagad zinām – tā ir viltīga maska, aiz kuras slēpjas vēzis. Ne tikai to cilvēku, kuri ēda cepto gaļu, urīnā bija kancerogēnās vielas, bet arī to cilvēku, kuri stāvēja blakus.

(uz šī pamata varētu aizliegt publisku gaļas cepšanu, lai pasargātu nevainīgus līdzcilvēkus no pasīvās ceptas gaļas ēšanas kaitīgās iedarbības)