*

pa ceļam uz mājām no Haigeitas, izkāpām Kamdentaunā un paklīdām pa staļļu tirdziņa klusākajiem nostūriem, gaidot kamēr pāries peak stundas un nebūs tik pilni metro. savukārt, sestdiena bija parku un pikniku diena. dienas pirmajā pusē pusotru stundu gājām no mājām uz Viktorijas parku svinēt brāļadēlam dzimšansdienu. gājiens bija ļoti foršs, jo pa grīnveju un pa kanālmalām un cauri Olimpiskajam parkam. pēcpusdienā braucām uz JRT ex-darbinieku ballīti - jo apstākļu sakritības rezultātā šajā laikā Londonā uzturējās vismaz 10 cilvēki, kuri kādreiz strādājuši JRT. likās arī diezgan kreizī, ka šajā milzīgajā un daudzgalvainajā pilsētā dažus no tiem pilnīgi nejauši satikām metro.

( diena divi, diena trīs, diena četri )

mana mīļākā skaņu ainava: silts pavasara vai vasaras vakars mazpilsētā. putni - sākot no strazdiem un lakstīgalām, beidzot ar svīrēm. kaut kur tālumā dauzās bērni - smejas un spiedz. vēl tālākā tālumā kāds pļauj mauriņu vai zāģē kaut ko. aizbrauc reta mašīna. ik pa laikam garām nozummm kāds vēl gulēt neaizgājis kukainis - muša vai kamene vai kaut kas tamlīdzīgs. pamazām krēslo, krīt rasa, gaiss kļūst viegli mitrs un ļoti smaržīgs. jo vairāk satumst, jo vairāk norimst visi trokšņi, paliek tikai aizvien retākas putnu balsis kristāldzidrā un citādi klusā vakara gaisā.

ceturtās dienas otro pusi veltījām Doklandiem, Doklandu muzejam, bet pašā vakarā aizbraucām izmest vēl vienu līkumu pa centru un pabraukāties ar riteņiem pa Haidparku. Doklandos es biju bijusi 2000. gadā, kad viņi bija tikai svaigi nošķūrējuši veco ostas teritoriju un sākuši bliezt augšā debesskrāpjus. jāsaka, ka kopš tā laika baigi daudz paspēts sabliezt. nejauši ieklīdām Doklandu muzejā, kurš bija for free un krietni lielāks nekā no ārpuses izskatījās. ļoti labs tāds. kas attiecas uz Haidparku un īrētiem riteņiem - drusku tā kā apvainojāmies, izrēķinājām braukāšanas laiku un sev vēlamās izmaksas, paņēmām riteņus, izbraukājāmies, bet, kad gribējām tos noparkot atpakaļ, visa stāvvieta bija pilna un mums nācās visai ilgi gaidīt rindā, kamēr citi cilvēki paņem riteņus un mums atbrīvojas vieta nolikšanai. protams, viņus var likt arī citās stāvvietās, bet bija jau visai tumšs un K. ritenim nedega gaismiņas. diezko negribējās līst ārā no parka satiksmē, kas kustas pa nepareizo pusi un meklēt citu vietu nolikšanai. attiecīgi pārsniedzām plānoto laiku un samaksājām dubultā. pēc mums palika vēl vesels bars niknu velonomātāju, kuri gribēja tikt vaļā no riteņiem, bet nevarēja.

( diena četri )

atlikušajās divās dienās - Tate Modern, tikšanās ar iepriekšminētajā ballītē nebijušām ex-kolēģēm no teātra Olimpiskajā parkā, Britu muzejs un visai nepatīkama nakts Lutonas lidostā, kas laikam bija mana nepatīkamākā lidostu pieredze vispār. turpmāk centīšos pēc iespējas izvairīties no šī elles dibencauruma.

( diena pieci, diena seši )

ceru, ka līdz nākamajai Londonas apmeklēšanai nebūs jāgaida atkal desmit gadi!