*

ceturtās dienas otro pusi veltījām Doklandiem, Doklandu muzejam, bet pašā vakarā aizbraucām izmest vēl vienu līkumu pa centru un pabraukāties ar riteņiem pa Haidparku. Doklandos es biju bijusi 2000. gadā, kad viņi bija tikai svaigi nošķūrējuši veco ostas teritoriju un sākuši bliezt augšā debesskrāpjus. jāsaka, ka kopš tā laika baigi daudz paspēts sabliezt. nejauši ieklīdām Doklandu muzejā, kurš bija for free un krietni lielāks nekā no ārpuses izskatījās. ļoti labs tāds. kas attiecas uz Haidparku un īrētiem riteņiem - drusku tā kā apvainojāmies, izrēķinājām braukāšanas laiku un sev vēlamās izmaksas, paņēmām riteņus, izbraukājāmies, bet, kad gribējām tos noparkot atpakaļ, visa stāvvieta bija pilna un mums nācās visai ilgi gaidīt rindā, kamēr citi cilvēki paņem riteņus un mums atbrīvojas vieta nolikšanai. protams, viņus var likt arī citās stāvvietās, bet bija jau visai tumšs un K. ritenim nedega gaismiņas. diezko negribējās līst ārā no parka satiksmē, kas kustas pa nepareizo pusi un meklēt citu vietu nolikšanai. attiecīgi pārsniedzām plānoto laiku un samaksājām dubultā. pēc mums palika vēl vesels bars niknu velonomātāju, kuri gribēja tikt vaļā no riteņiem, bet nevarēja.


























un atkal Kanādas zoss


mežpīles bērniņi




centriņā






uuuuun Ēģiptes zoss