*

pagājšnakts grandiozais negaiss bija mežonīgs radīšanas akts. no rīta zāle bija pastiepusies 2x garāka un pasaule izpletusies zaļumā. mums joprojām nav zāles pļāvēja un izkapts sarūsējusi. pelēkie strazdi visu laiku karo ar vārnu. iestādīju sīpolus, vienu dobi ar maziem, červeļainiem, saasnojušiem karpelīšiem. cūku pupas iesēju. un spinātus, rukolu, vairāku veidu salātus, redīsus. nopirku lavandu stādus. mājā joprojām pilnīgs haoss, jo īrniece izvācās vēlāk, nekā solīja un mums ir kosmētiskais remonts kopā ar mantu pārcilāšanu un izjauktu mēbeļu čupas. būtu jāčikā haltūras, jo vajag naudu, bet kad es vēlā vakarā beidzot apsēžos, man nav spēka domāt un blenzt monitorā. parīt uz Londonu.

good to be good. ripinājos uz 120 mājās no staļļa pa Valmiera-Smiltene, ieraudzīju, ka nekurienes vidū stopē tante. apstājos, paņēmu un mazmazītiņu gabaliņu tālāk redzēju, ka netrafarētā mentu mašīna sagūstījusi kādu, kurš, acīmredzot, ripinājies līdzīgā ātrumā kā es.