*

vakars sākās ar vīnu degustāciju darbā, lai izvēlētos, kuru dāvināt klientiem. pēc tam es aizgāju uz izstādes "Tev ir pienākušas 1243 ziņas" atklāšanu, kur (par laimi) vīna nebija un dabūju privātu ekskursiju pa izstādi (kurai pateicoties man izstāde patika ievērojami labāk, nekā būtu patikusi bez ekskursijas). pēc tam man drausmīgi gribējās ēst, tāpēc es gāju stāvēt Ausmeņas garajā rindā pēc falafela. kad biju iestiprinājusies, nonācu uz diviem aliem KKC un pēc tam un pēc tam un pēc tam sākās galzoniāde rokkafejnīcā (es ceru šajā iestādījumā vairs nekad nenokļūt). rezultātā man bija brīnišķīgs vakars un šodien - briesmīga, es-vairs-nekad-nedzeršu stilistikā ieturēta diena.

OTRĀ DIENĀ

Un tā nu kopā esam mēs
Šais ļoti jaukās atsvētēs.
No skaistām glāzēm dzeram šņabi,
Un mums ir labi.
Guļ ielās vakar snidzis sniegs,
Bet bēg no mūsu acīm miegs.
Mums visiem traki patīkami,
Lai sabrūk apkārt visi nami, —
Tie visi atkal kopā liksies,
Kad mīļi draugi visi tiksies.

/A. Čaks/

instalācijas rituāli

mans plāns nākamajam gadam: "True self-care is not salt baths and chocolate cake, it is making the choice to build a life you don’t need to regularly escape from". man gan liekas, ka vispirms būtu jāsāk ar to, lai man nekad negribētos bēgt pašai no sevis un tad jāpleš tas konteksts plašāk.