*

Pēc Rēzeknes apstaigāšanas pabraucam drusku atpakaļ Krāslavas virzienā. Nobraucam gar Lūznavas muižu un tālāk uz Mākoņkalnu, paskatīties no augšas uz "Latgales jūru" - Rāznas ezeru. Pēc tam Ludza un nakšņošanas vietas meklēšana. Latgalē kaut kā visai maz labiekārtotu free atpūtas vietu, tāpēc noskatījām kartē tuvāko lielāko ezeru un cerējām, ka paveiksies. tiesa, mēs apbraucām apkārt visam ezeram, kamēr atradām vienu mazu piebraucamo celiņu, kur arī noparkojāmies un iekārtojāmies uz guļu.

( ilustrācijas )

iepriekšējā dienā uz afišu staba biju noskatījusi, ka kaut kur tur apkārtnē notiek rikšotāju sacensības. rikšotāji Latvijā ir margināla parādība un rikšotāju audzēšanas un sacīkšu tradīcija raksturīga galvenokārt Latgalei. pēc padomijas sabrukuma praktiski izzuda, bet pēdējā laikā ir atkal sākusi atdzimt. man kā hardcore zirgu labturības un apiešanās pārstāvei rikšošana kā sporta disciplīna ne visai - izmanto ļoti jaunus zirgus (sākot ar divgadniekiem, bet zirga ķermenis fiziski un arī emocionāli nobriest no kādiem 6 gadiem, divgadnieks ir vēl gandrīz bēbis), distancē tiek uzsietas galvas un lietoti visādi asi mutes dzelži utt. bet tā kā tie mači mums bija pa ceļam un mani mocīja ziņkāre, nolēmu nelaist garām izdevību uzmest aci.
noskatījāmies apmēram pusi, savstarpēji likām uz zirgiem - Kārlis vinnēja 2 eklērus, es vienu. kad apnika, devāmies prom - cauri Kārsavai uz Balviem un no Balviem uz Viļaku, ciemos pie vēl vienas no manām latgaliešu kursabiedrenēm.

( ilustrācijas )