*

pirmdien, otrdien gribējām laisties ar laivu pa Aivieksti. izturējām gan tikai pirmdienu. izbraucām jau svētdienas vakarā, ar domu pārnakšņot mašīnā un 10:00 no rīta kāpt laivā. vietu nakšņošanai atradām pie Saikavas karjera. tā kā ārā nemitīgi gāza, es izveicu čalendžu pārkraut visas paunas no bagāžnieka uz priekšējiem sēdekļiem, lai varētu nolaist aizmugurējos un iet gulēt. Kārlis neticēja, ka tas ir iespējams neizkāpjot no mašīnas. izrādījās, ka tomēr ir. joprojām esmu sajūsmā par to cik ērti gulēt ir mondeo bagažniekā.
lietus mitējās septiņos no rīta un mēs, visai cerīgi noskaņoti, devāmies uz Švāna tiltu gaidīt laivu kantora onkuli - tā kā braukt uz Saldu pakaļ ercetkai neatmaksājās, Kārlis bija nobukojis mums kanoe.
jāatzīst, ka šis bija neforšākais laivu brauciens manā pieredzē - laiks vēss un vējains, ar regulārām lietusgāzēm. upe lēna, plata, vienveidīga, ar stāviem un nepieejamiem krastiem. es pat ne reizi nenopeldējos. ūdens gan likās silts kā zupa, bet ārpus tā bija visai vēsi un vējaini. nobraucām 24 km - no Švāna līdz Ļaudonai. no Kujas visu laiku bija jāguļ airos, jo upe plata kā okeāns, bet vējš pūš pret straumi. Ļaudonā bijām ap septiņiem vakarā. uzcēlām telti, iepakojām to divās plēvēs un sausumā zem tilta uzvārījām zupu. no rīta zvanījām laivu onkulim, lai brauc pakaļ, lai gan sākotnējais plāns bija aizlaivot līdz Vesetas kanālam.
tikuši atpakaļ līdz mašīnai, nolēmām laiku pavadīt lietderīgi un izveikt ekskursiju pa rajonu. izbraucām apli - Lubāna - Lubānas ezers - Varakļāni. Tad atpakaļ- Jēkabpilī pārbraucot pāri Daugavai un caur Jaunjelgavu uz mājām.

Lai gan šis galīgi nebija jaukākais laivu brauciens manā pieredzē es tomēr ļoti labi pavadīju laiku un priecājos par iespēju pabūt dabā (lai arī aukstā, slapjā, vējainā) un izvēdināt galvu. turklāt tagad man ir skaidrs, ka Aiviekste nav priekš manis un, ka ercetka ir daudz, daudz ērtāka, foršāka un asāka, nekā kanoe. un, ka saulē apdedzināt seju var arī šādos laiksapstākļos.

( ilustrācijas )