*

pirmdien, otrdien gribējām laisties ar laivu pa Aivieksti. izturējām gan tikai pirmdienu. izbraucām jau svētdienas vakarā, ar domu pārnakšņot mašīnā un 10:00 no rīta kāpt laivā. vietu nakšņošanai atradām pie Saikavas karjera. tā kā ārā nemitīgi gāza, es izveicu čalendžu pārkraut visas paunas no bagāžnieka uz priekšējiem sēdekļiem, lai varētu nolaist aizmugurējos un iet gulēt. Kārlis neticēja, ka tas ir iespējams neizkāpjot no mašīnas. izrādījās, ka tomēr ir. joprojām esmu sajūsmā par to cik ērti gulēt ir mondeo bagažniekā.
lietus mitējās septiņos no rīta un mēs, visai cerīgi noskaņoti, devāmies uz Švāna tiltu gaidīt laivu kantora onkuli - tā kā braukt uz Saldu pakaļ ercetkai neatmaksājās, Kārlis bija nobukojis mums kanoe.
jāatzīst, ka šis bija neforšākais laivu brauciens manā pieredzē - laiks vēss un vējains, ar regulārām lietusgāzēm. upe lēna, plata, vienveidīga, ar stāviem un nepieejamiem krastiem. es pat ne reizi nenopeldējos. ūdens gan likās silts kā zupa, bet ārpus tā bija visai vēsi un vējaini. nobraucām 24 km - no Švāna līdz Ļaudonai. no Kujas visu laiku bija jāguļ airos, jo upe plata kā okeāns, bet vējš pūš pret straumi. Ļaudonā bijām ap septiņiem vakarā. uzcēlām telti, iepakojām to divās plēvēs un sausumā zem tilta uzvārījām zupu. no rīta zvanījām laivu onkulim, lai brauc pakaļ, lai gan sākotnējais plāns bija aizlaivot līdz Vesetas kanālam.
tikuši atpakaļ līdz mašīnai, nolēmām laiku pavadīt lietderīgi un izveikt ekskursiju pa rajonu. izbraucām apli - Lubāna - Lubānas ezers - Varakļāni. Tad atpakaļ- Jēkabpilī pārbraucot pāri Daugavai un caur Jaunjelgavu uz mājām.

Lai gan šis galīgi nebija jaukākais laivu brauciens manā pieredzē es tomēr ļoti labi pavadīju laiku un priecājos par iespēju pabūt dabā (lai arī aukstā, slapjā, vējainā) un izvēdināt galvu. turklāt tagad man ir skaidrs, ka Aiviekste nav priekš manis un, ka ercetka ir daudz, daudz ērtāka, foršāka un asāka, nekā kanoe. un, ka saulē apdedzināt seju var arī šādos laiksapstākļos.


rīts pie Saikavas karjera




Švāna tilts


























Vecsaikavas tilti - trošu tilts


un izbijušais pontonu tilts (tā desa krastā, bildes kreisajā pusē)


šite otrā pusē






zivju gārnis




drīz mēs salīsim otrreiz


divi zivju gārņi


sāk līt (vai beidz. es vairs neatceros secību)


upe kūp pēc lietus






vītoltēvs


intensīva satiksme


tā, cik tālu esam?


nav tālu trešā salīšanas reize








mēs vispār mēģinājām izairēties ārā no neganto mākoņu apakšas, bet drusku pietrūka un dabūjām kārtējo gāzienu


šādi es mēģināju nodrošināties pret to, ka man ir konstanti slapja pakaļa, jo sēdeklis bija izmircis + ūdens vēl pilēja klāt no Kārļa aira. diemžēl tas darbojās īslaicīgi un man jau pēcpusdienā bija beigušās sausas apenes (tā kā nebija baigi silts, negribējās braukt ar slapju dibenu, jo cik tad tur vajag, lai apsaldētu pūsli)


ceļabiedre






vakariņas zem Ļaudonas tilta


Kārlis pusdesmitos dodas uz veikalu, kurš strādā līdz deviņiem


vilšanās




tonakt gan gulējām kā dieva ausī. silti un sausi, lai gan lietus gāza pamatīgi




finišs, jeb kapitulācija, otrdienas rītā


ceļā uz Lubānu








Lubāna


Lubānā mēs apmeklējām tūrisma info centru. tur bija ļoti jauka un zinoša meitene, kas izvadāja pa novadpētniecībai veltītu ekspozīciju un daudz ko izstāstīja. kamēr viņa runāja, ārā gāza tā, ka man bija neomulīga sajūta stāvot zem jumta logiem. likās, ka neizturēs un, ka tā stihija iegāzīsies iekšā. kad pierima tik daudz, lai varētu izskriet ārā, devāmies uz Mednieku bāru iedzert kafiju. saldējuma kokteilis medību trofeju sabiedrībā maksāja 1.20 eur.
pēc tam nedaudz pastaigājām pa Lubānu. tur ir arī autentiska padomju ēdnīca. bildes nav, bija kaut kur telefonā, slinkums meklēt. vēl tur tāds veikals, kurā var iegādāties grieztos ziedus, saimniecības preces un humpaldrēbes. drēbes un ziedi stāv blakus.

zīmīgs objekts pie aptiekas


Lubāniešiem vispār sēnītes laikam patīk




apmēram centrs. man patika tā pilsētiņa. tāda mīlīga sajūta






kapteinis ar draugu


fokālais ansamblis


pēc Lubānas devāmies meklēt slavenos Aiviekstes ozolus (tā dziesma mani vajāja visu brauciena laiku)










Kārlis metas cīņā ar Aiviekstes ozoliem




saules staru apgaismota uzvara


ceļā uz Lubānas ezeru


negaiss pār latvāņu lauku


sudrabgārnis












zemūdens pasaule


selfijs


Aiviekstes izteka no Lubāna






tenisa korti un vējš pār Lubānu








Varakļāni. Viktora kapela


iebildēju ar zipeni pa lodziņu


Varakļānu pils




pilī bija apskatāmas dažas telpas un divas izstādes. ļoti izbrīnīja izvēle ko izstādīt. vienā telpā Agra Liepiņa ilustrētas nerātnās dainas (ielaminētas lapiņas pakārtas uz auklām), otrā Gunāra Bērziņa dadzīgie zīmējumi (daži izskatījās izprintēti melnbalti un izkrāsoti ar roku - ar zīmuļiem un flomīšiem)


pils kapela






izeja(s nav)


mazliet atjaunoti sienu gleznojumi


pils parks


Teiču purva skatu tornis




tornī daudz, daudz čurkstes




šī varētu kļūt par atlikušās vasaras devīzi. es joprojām esmu ļoti labā sesijas barojumā




mākoņu rūpnīca