*

Ir dzirdēts teiciens, attiecībā uz kristīgo tematiku mākslā - "Noņemiet taču beidzot to Jēzu no krusta". Skatoties zirgu attēlojumu mākslā man gribas teikt - "Beidziet taču vienreiz karāties zirgiem mutēs". Jā, jā, tas izskatās ekspresīvi un dinamiski, bet tā ekspresija un dinamika ir balstīta uz dzīvas būtnes ciešanām, sāpēm un bailēm. Uzzīmētiem zirgiem nesāp, es zinu, bet attēli noglabājas cilvēku prātos, kā norma, kā paraugi kā zirgi izskatās un kā tiem ir normāli izskatīties.

( piemēram )

Gribas vegānus sušī, bet parastie ar gurķi un avokado apnikuši?
Rīko sušī vakaru ar 50 zivīm, bet ciemos piesakās sen neredzēti vegān/veģetārdraugi?

( klasik veganušĪ )

( svaigie veganušī )

( bezrīsu veganušī )

es, protams, saprotu, ka ar vārdu sušī šim visam ir visai maz sakara, bet nu nevarētu teikt, arī ka tas, ko mēs te esam pieraduši uzskatīt par īstu sušī ir ļoti īsts sušī.

p.s. visi velkomēti dalīties ar savām veganušī variācijām