*

=> Salaspils - Ikšķile - Tīnūži - Suntaži - Mālpils - Nītaure - Skujene - Alauksts - Vecpiebalga - Druviena - Triza - Galgauska - Gulbene - Smiltene
<= Smiltene - Bērzkrogs - Bānuži - Lode - Taurene - Māļi - Nītaure - Zaube - Ķeipene - Suntaži - Kangari - Salaspils

7dien, daļēji pa Ērgļu ceļu, daļēji pa tam paralēlo grantinieku, dragājām uz pirti Galgauskā. bez īpašām pieturām, jo ~13:00 bija jābūt tur. pirts bija debešķīga - rekomendēju - pirtniece Valda Vītola. pēc tam iebraucām Gulbenē, kur iepriekš nekad nebija gadījies būt un, kura manā atmiņā ierakstījās kā pilsēta, kuras centrā ir 3 apbedīšanas kantori. tur, tāpat mašīnā sēžot iekodām un devāmies pārlaist nakti Smiltenē.

Garš un lēns rīts Smiltenē, vizīte kapos un centrā. auksti, bet vēl saulaini. vienā brīdī gan bija krusa, ar tai sekojošu sniegputeni. mājās braucām pa šoseju līdz Bērzkrogam un tālāk pa mazākiem ceļiem un celiņiem. maršruts daļēji sakrita ar turpceļu, bet šo to pamainījām un vairāk stājāmies kaut ko skatīties. skatīšanos gan ļooooti apgrūtināja mežonīgais un necaurredzamais sniegputenis.

( trips )

* LV grantinieki, īpaši paugurainākajās daļās, ir brīnišķīgi skaisti;
* nezināju ka Centrālvidzemē ir tik daudz pamestu pareizticīgo baznīcu;
* saistībā ar nesenajiem nepatīkamajaiem notikumiem, kaut kā izteikti acīs dūrās dzeloņdrātis - ar tām ir pilnas Latvijas pļavas, ceļmalas un lauki;
* 5. maijā tāds sniegs un putenis vēl nebija piedzīvots. lai gan, cik man zināms 1953. gada 12. maijā arī sniga sniegs;
* redzējām daudz stārķu, mazāk dzērvju, vairākus zaķus, vienu vāveri un vienu alni;
* un pirts tiešām bija debešķīga. emocionāla reanimācija pēc zirga pazušanas un meklēšanas šausmām.