*

:( vīra ģimenē es jūtos kā citplanētiete, lai gan manā personīgajā pasaulītē citplanētieši ir viņi. es totāli tur neiederos, lai kā arī necenstos (jo tā taču ir ģimene un ģimeni neizvēlas);
:( mans antropoloģiskais pētījums par trakajiem kurzemniekiem ir paplašinājies ar jauniem datiem. es biju sākusi domāt, ka varbūt es pārāk vispārinu, jo var gadīties ka tādi ir tikai Kārļa vecāki, bet šī nedēļas nogale nodemonstrēja visā krāšņumā, ka vismaz Saldus apkārtnes cilvēki diemžēl tiešām perfekti iekļaujas manā vispārinājuma rāmī. pilnam komplektam satiku arī vienu iereibušu un neticami pozitīvu kurzemnieku, kurš paziņoja, ka to (pozitīvismu un sirsnīgumu) esot iemācījies no sievas latgalietes un pats, pirms es vispār muti biju atvērusi, raksturoja kurzemniekus atbilstoši mana antroploģiskā pētījuma datiem;
:( es jau sen ilgojos dzīvot kaut kur tālu laukos, bet pat, ja man izdotos kaut kā nokārtot visas praktiskās un finansiālās lietas, man šķiet, ka man būtu ļoti grūti iedzīvoties tā ārprātīgā provinciālisma dēļ. lai man piedod saujiņa ar nenormāli krutajiem, radošajiem, darbīgajiem latviešiem, kuri dzīvo pasaulē ar plašiem apvāršņiem, bet vidējais latvietis joprojām ir baurs. baurs, kurš dzīvo mazā, šaurā būrītī, ar nenormāli asām un treknām savējais-svešais robežām, aizdomīgs un noraidošs pret visu jauno, atvērto un vienkārši citādo. Rīga vismaz ir pietiekami atvērta un daudzgalvaina, lai būtu iespējams dzīvot ar tumsonību un šaurpierību saskaroties krietni samazinātā devā. no latvieša tieksmes uz salkanu patosu un bezgaumību (a la mērkaķis zīda kleitā) gan ir grūti izbēgt jebkur, kur vien sastopami latvieši, to viņi ved un nes sev līdzi pa visu plašo pasauli;
:( biju otrajās kāzās, neskaitot savējās, un visu laiku ārkārtīgi priecājos, ka mēs apprecējāmies tieši tā, kā apprecējāmies. es saprotu, ka šis pasākums tika veidots tāpēc, lai iepriecinātu vecākus un ģimeni, bet arī tādā gadījumā taču neviens neliedz to izdarīt gaumīgi (vispār es arī esmu ģimene un nejutos pārāk iepriecināta). tas, kas notika Saldus zagsā, vispār bija cirks - lai cilvēki nokārtotu tīri formālas un lietišķas padarīšanas ir iesaistītas trīs tantes - viena spēlē baisas melodijas uz sintiņa un dzied, viena skaita patosainus dzejoļus, trešā arī skaita dzejoļus, kārto papīru lietas un komandē;
:( latvietī parastajā tomēr sēž dziļa un arhetipiska pārliecība, ka jo vairāk gaļas, jo krutāk. viss kāzu galds lūza no vienas vienīgas gaļas. gaļa ar gaļu, ietīta gaļā un aplieta ar gaļu. uzkodās bez gaļas bija tikai un vienīgi siers. pat dārzeņu vai bezgaļas salātiņu nekādu nebija. protams, netika nokopta pat ne puse no tā visa, jo bija jau arī zupa (veģetāra!) un otrais (mums bija speciālas veģetāra porcijas). nujā un kāzu kūka sastāvēja no tīra želatīna. es, protams negaidu, ka kāzu galds būs raw vegan, bet es laikam sāku saprast, no kurienes ir gaļēdāju vidū izplatītais mīts, ka veģetārieši ēd tikai burkānus un salātlapas - jo gaļēdāji acīmredzot ēd tikai tīru gaļu, nemaz nezinādami, ka eksistē arī citi pārtikas produkti un domā, ka veģetārieši dara tāpat.

protams, bija arī jaukas lietas šajā nedēļas nogalē, bet tās man aknu negrauž, tāpēc par tām baigi negribas rakstīt. katrā ziņā pluss jaunlaulātajiem par to, ka nebija visas tās tukšās kāzu tradīcijas (es, protams, ticu, ka ir iespējams tās tradīcijas piekopt arī saturiski piepildītas, bet šis tiešām nebūtu bijis tas gadījums), bankets bija smukā vietā, izbrauciens līdz jūrai bija jauks. peldēties plikiem Skrundā pie Ventas tilta, ceļā uz Dirtfesto bija jauki un pats Mazais Zvērā ar mazo apmeklētāju skaitu likās diezgan jauks (līdz brīdim kad es drausmīgi nosalu un neizgulējos).

manam žurnālim šodien 8 gadi. tā ir trešā-ar-pus daļa no visas manas dzīves.