*

( marta mežģīnes Pleskavas šosejas malā )

ļoti gara diena šodien. tik gara, ka drīz būs jau veselas 24h. Bikrams, Amatas krasti un Pavasara iegavilēšana.
pavasaris vienlaikus liekas gan tuvs, gan neizmērojami tāls. zirgs jau met spalvu, bet suns vēl negrib. sniegs Amatas krastos līdz ceļiem, bet upe sitas ārā no ledus čaumalas. brīkšķinās un krakšķinās un dzen plaisas savā vākā. sen nebiju tik daudz rāpojusi - brīžiem tas bija ērtākais, ātrākais un enerģiju taupošākais veids, kā tikt uz priekšu pa trauslo sērsnu. bet pateicoties tai pašai sērsnai varēja puslīdz droši un mierīgi kāpelēt augšā un lejā pa stāvām nogāzēm. smuki Amatai tie krasti un lai slavēts tas cilvēks, kurš izgudroja pufenes.
folkkoncertā Iļģuciema k/n bija tieši 19 klausītāji, bet nekas. kopas bija daudz - cilvēku daudz, visiem tāpat labi. dziedājām viens otram, paši sev un pavasarim. pirmo reizi mūžā biju tautastērpā. īstā. aizdotā. Zemgales. jocīga sajūta. bet laba.

( Amata pie Melturiem )