*

komercjāņu vakars sanāca diezgan īss, ļoti vējains un diezgan melanholisks - Launkalnē ar latvijas hārdkōra vecajiem un bārdainajiem krabjiem. pārējo laiku sanāca brīnišķīgi un neplānoti tripi ap Smilteni.
apgājām apkārt Niedrājam, info stendā uzzinājām, ka turpat mežā slēpjas vēl 6 mazāki mežezeriņi. braucām skatīt. atradām gan tikai divus, jo mums nebija kartes. pirmajā dzīvoja zalktis un tas mums uzdāvināja gaileņu sauju pusdienām. nomocījām Golfu (mums vajag džipu!!!), izbraucām no meža fantastiskā vietā, kur augsta kalna (apm 140 m vlj.) slējās burvīga viensēta. uzkāpām kalnā, ģībām no skaistā skata, nokāpām lejā. žēl, ka tā, jo pēc tam izrādījās ka aiz mājām mežā, dzīvo arī Pārkalņu naudas akmens. nekas, aizbrauksim citreiz. es gribu tās mājas sev! sajūta tai apkārteni izteikti maģiska un spēcīga. otrā kalna pusē turklāt ir pļavas, kur es varētu ganīt savus zirgus. šobrīd gan tur ganās govis.
izstaigājām arī manu mīļoto Cērtenes pilskalnu, par kuru te esmu jau daudz jūsmojusi. un mājāsbraucot iebraucām Vecsautiņu avotos - interesants veidojums, nebiju neko tādu LV redzējusi.
vispār savāda sajūta, ka tik tuvu pazīstamām un kopš bērnības zināmām vietām atrodas kaut kas tik maģisks, spēcīgs un vēl neredzēts.

( tur ārā )