*

šodien tāda ieskāba diena.
pirmo reizi saskāros ar kolikām savam zirgam. tipa 24/7 ārā dzīvojošiem zirgiem aukstā laikā mēdz būt problēma ar dzeršanu - viņi dzer mazāk nekā viņiem vajadzētu dzert ēdot tādu rupjo barību kā siens. turklāt Radis pieder mazkustīgākajai bara daļai. kamēr viena daļa iet ālēties un dauzīties, viņš ar dažiem domubiedriem paliek pie barotavas rīt sienu, bet kustības ir nepieciešamas normālai vēdera darbībai. nuvo, šodien aizbraucu un skatos, ka zirgs taisās ta ka uz vārtīšanos, bet nevārtās. drīzāk mēģina šļūkāt ar vēderu pa zemi - kolikas tātad. nācās dzenāt zirdziņu kordā, pa sporta modei, kamēr vēders atkal sāka normāli darboties un viņam izdevās izspiest savus zirgābolus. process bija diezgan ilgs, bet beigas laimīgas. labi, ka izdevās iztikt bez vetārsta saukšanas, mans maks par to ir ļoti priecīgs. vispār labi, ka gadījās tāds viegls gadījums - radās pieredze un zināšanas kā jārīkojas un kā noteikt, kad točna jāzvana ārstam (ja pulss pārsniedz 80 sitienus minūtē. normāls ir 30-50 sitieni).

un man riebjas, riebjas, riebjas aukstums. ir nenormāli pretīgi -20 grādos iekāpt aukstā mašīnā un braukt mājās. šķiet, ka rokas ar visiem cimdiem piesalst pie stūres un diezgan strauji pārvēršas nejūtīgos ledus klučos. kaut cik atsila tikai tad, kad jau griezu iekšā Saļikā.

fevrālis jau izsenis ir mans nemīļākais gada mēnesis.

( pūkains zvērs ar gremošanas traucējumiem )