*

mjā, kas man pietrūkst abiem ar Kārli strādājot darbā ar ļoti grūti paredzamu un nepārtraukti mainīgu darbgrafiku, ir iespēja plānot notikumus, kas ritmiski atkārtojas noteiktā laikā. par kursiem un mācībām nemaz nerunājot.
man baigi gribētos ieviest kaukādas stabilas un nemainīgas tradīcijas, kuras varētu apaudzēt ar dziļāku jēgu un saturu. piemēram, kad draudzējos ar Šakāli, mums bija tradīcija 7dienās taisīt visiem (t.i. sev un maniem vecākiem) pusdienas un tad kopā pusdienot. kaukas tāds būtu forši arī tagad. vai, piemēram, katra mēneša trešajā 6dienā iet vakariņās pie digna, vai reizi mēnesī rīkot spēļu vakaru pie mums mājās un aicināt draugus ciemos. un to visu tā, lai tas pirms tam nav 10 reizes jāsaskaņo, jāpārskaņo un vēl iepriekšējā vakarā jāsazvanās, bet gan lai tas ir skaidri zināms, ka tā tas būs un notiks - visi zina un ar to rēķinās.
strādājot teātrī kaukas tāds ir pilnīga utopija. es ta vismaz zinu savu darba grafiku mēnesi uz priekšu un man 99% brīvas pirmdienas. bet Kārlis parasti nākamās nedēļas grafiku dabū vēlā 7dienas vakarā un tur var būt gan 4 brīvdienas, gan brīvdienu var nebūt vispār.
es pat nevaru izvērst savus kārotos saulgriežu/saulstāvju rituālus - vasaras saulgriežos man bija jāstrādā un būs jāstrādā arī ziemas.