*

šodien modos ar galīgi dullu galvu, nevarēju izlīmēties ārā no ķitīga miega un vispār visu rīta cēlienu jutos ļoti sūdīgi. tikpat sūdīgā pašsajūtā braucu uz darbu, pa ceļam atdodot divām cibītēm aizrunātās franču grāmatas. vienai 2 gab, vienai 6 gab. biju gaidījusi, ka pretī būs kāds avokādo vai 2 banāni vai šoko tāfelīte, bet ko es dabūju? veselu pārpilnības ragu - meloni, ķekaru ar banāniem, 3 tomātus, šoķeni un trīs olīvburkas (viena gan ir ar šķiņķa pildījumu, bet tas arī ir ļoti labi - tiks tētim. galu galā es te izdāļāju viņa vecāsmammas grāmatas) - no šādas pavisam negaidītas dāsnības es sākumā ļoti samulsu, bet pēctam palika ļoti, ļoti silti, jauki un priecīgi ap sirdi. sūdīgā pašsajūta ar pagaisa un atlikusī diena pagāja labi. pēc darba ievedot teātrī netīros Ledus kostīmus, priekšā gaidīja vēl viena garšīgā šoķene no vēl vienas cibītes, kam grāmatas bij atstātas pie sarga.
paldies, vevecmammai un, paldies, cilvēkiem, kuri tik garšīgi novērtē vecas, pēc putekļiem ožošas grāmatiņas franču valodā.

+ tiem, kurus es te ar Ledu iekārdināju - vadība teicās, ka septembrī vēl noteikti būšot pāris izrādes. tā ka vaktējiet, ķeriet un nāciet.

( uz priekšu )