*

šodien, kad gāju jāt, vētras netrūka nemaz. visa apkārtējā pasaule izskatījās tieši šādi (tikai bez tām divām tantēm). a treniņa laikā brīžam pat likās, ka nupat, nupat nopūtīs no zirga nost. toties no rīta, kad ap 7iem tiku kaķa pamodināta un laidu viņu ārā, konstatēju, ka tur notiek pelēkbalta pasaka, kurā šausmīgsmuku ambientnoiziņu taisa sniegpārslu, vēja un čabošo lapu saspēle. kad pamodos otrreiz, tad jau tīri zilas debesis un spoža saule.
nezinu, kājumsturrīgā, bet šiten dažas sniega detaļas tā arī nemaz nepaspēja pa saulaino dienu nokust.
koesartovisugribējupateiktnezinu.