*

vispār es jums varu pastāstīt, ka esmu redzējusi ĪSTU Lieldienu zaķi. karoč tas notika, kad man bija ne vairāk, kā trīs gadi, jo mēs vēl dzīvojām blokmājdzīvoklī, 4. stāvā, Ķengaragā. bija nakts un man, klasiski, kā tas vēl šobaltdien mēdz notikt, nenāca miegs. visa ģimene gulēja, bet es garlaikojos un guļot gultā skatījos ārā pa logu, pa kuru iekšā spīdēja ielas gaismas un, aiz kura atradās balkons. tad pēkšņi, uz īsu brīdi, logā parādījās divu, garu zaķausu silueti. parādījās un uzreiz arī pazuda. kā viņš uz tā balkona bija uzlecis un, kur aizleca tālāk nezinu. bet bija un viss.

( a te tas, ko Kārlis sadarīja, kamēr man bija načuralhorsmenšip treniņš )

starp citu man liekas, tik ļoti, ļoti mīļi, tas, ka kamēr man ir treniņš, mans vīrietis un mana labākā drAUdzene pa telefonu apspriež ar manām mēnešreizēm saistītus jautājumus.