*

šodien pa dienu nepacēlu klausuli, kad man zvanīja viens cilvēks. vēlāk arī neatzvanīju - nebija garastāvokļa (un vispār arī brīva laika) komunikācijai. par šādu rīcību nopelnīju viņu nejauši satikt autobusā braucot mājās no jōgas (ar komunikācijai vēl mazāk piemērotu garastāvokli) un pavadīt visu ceļu sarunājoties. piedevām viņš bija krietni ierāvis un runāšana viņam sagādāja manāmas grūtības - ik pa laikam nevarot atrast kādu nepieciešamu vārdu viņš randomizēti aizstāja to ar kādu citu. piemēram, vārda vispārīgi vietā izmantojot butaforiski.
tagad man ir mācība vairs neizturēties pret cilvēkiem tik pavirši (nevis tikai domāt par to, ka nevajadzētu tā izturēties).
ā un komplektā minētajam cilvēkam es dabūju arī Romku un viņa jauno spāņu draudzeni.

šitā ziema točna ir, Kārļa vārdiem izsakoties, kā ritīgi riebīgs un truls urla - kad pēc pamatīgas izplosīšanās kārtīgā ballītē ir beidzot pienācis laiks doties projām, viņš tomēr vēl škandalē, bļaustās, piespļauda kāpņu telpu, izbārsta trepēs atkritumu maisu, pievemj stūrī un, šobrīd pa logu skatoties, liekas arī, ka uzstreipuļo atpakaļ līdz dzīvoklim, kur tik labi pavadījis laiku, un piekakā pie durvīm.