*

ir uz zemes stabilas, noturīgas un nemainīgas lietas. tik stabilas, noturīgas un nemainīgas kā Kosmiskais Kalns*.
mans bijušais dzīvesbiedrs, ko vakar braucot uz jōgu (kurā man visi kauliņi brīkšķēja un brakšķēja) atstāju savā istabā, arī palēnām vīkšoties uz Rīgas pusi, tikko atlaida man ziņu, ka joprojām esot Saļikā un taisot afigenno minimal. protams, ne vairs manā istabā. manā mājā arī ne.
_____________________
*Kosmiskā Kalna virsotne nav tikai zemes visaugstākais punkts: tiklab tā ir arī Zemes naba, vieta, no kuras sākas radīšana. /Mirča Eliade "Mīts par mūžīgo atgriešanos"/

mēģinu pa mazam gabaliņam ieēst Vitgenšteina "Loģiski filozofisko traktātu". viegli nav, bet kautkāpēc nezinkāpēc tas kārdina. aizraujošus piedzīvojumus sola jau ievadfrāze: "Šo grāmatu varbūt sapratīs tikai tas, kurš tajā izteiktās domas - vai vismaz līdzīgas domas - jau pats kādreiz domājis".
nez, moš tas tik tāds mana prāta erōrs, bet šķiet, ka līdzīgas domas es esmu manījusi domātas lielajās indiešu reliģijās. būtu es mazliet gudrāka un, ja man neriebtos loģika, mēģinātu uzrakstīt nelielu diletantiski spekulatīvu pārspriedumu, kurā atklātu sava prāta erōra subjektīvos iemeslus.