*

kārtējais dialogs ar sevi - nez, vai šobrīd ir tā, ka es to saprotu, varu smīnēt un izlikties, ka neko nesaprotu; vai arī tomēr es to galīgi nesaprotu, tikai izliekos, ka saprotu un smīnēšana ir galīgi nevietā. joprojām ļoti interesanti.
un tā kā vakar netīšām nenopīpēju itin nevienu cigareti, tad iešu uzpīpēt tagad.

nu tā. esmu tikusi tik tālu, ka ir atvērts worda doķītis, kuram augšpusē rakstīts - „20. gadsimta deviņdesmito gadu andergraunda subkultūra Latvijā”. tagad atliek tikai gaidīt kamēr vārds taps par miesu. pareizāk sakot, kamēr saradīsies apmēram 80 000 - 120 000 rakstu zīmes, ko izprintēt, iesiet, nodot un aizstāvēt (darba vadītājai jānosūta ap 25.04., oficiālais nodošanas datums 9.05.08.).
nebūtu slikti, ja būtu opcija, ka viss, ko es lūru kompītī nesakarā ar darbu momentāli norubās nost.
ja kādam ir kkādi ieteikumi, informācija, idejas, padomi par augstākminēto tēmu, būšu priecīga un pateicīga uzklausīt, likt aiz auss, ņemt vērā un audzēt tajā topošajā miesā iekšā.
īpaši gaidu ierosinājumus no tiem diezgan daudzajiem, kas lasīja manu pagājušā gada kursa darbu "90.to gadu andergraunda mūzikas attīstība Latvijā", jo bak.darbs, kā jau noprotat, ir tam turpinājums.

p.s. ar šo pasludinu savu bakalaurdarba rakstīšanas čīkstēšanu par sāktu!

antonija žurnāli noskatīts -

klausīties un vilkt
info

Through the platform that is net label Autres Directions In Music, we suggested musicians from all over the world to revisit their daily environment (urban and sound) : record sounds inside their city, then reprocess the material as much as they like (without adding any kind of rhythm or music), in order to compose a personal piece that should also remind of their original discography.