man:: ellē dirsā
skan: billy bragg - to have and to have not
stulbais Bezmieg, nu ka atstājies no manis un savāc līdzi visas tās stulbās domas, kas ir manā galvā!!!
es negribu, lai ir kā vakar, kad iegrimstu mierinošā un ar neizskaidrojamas laimes sajūtu piepildītā miegā tikai ap 7iem no rīta, pēc 5h nomācošas vērpšanās pa gultu un, negribu, lai ir kā šorīt, kad gandrīz katastrofāli aizguļos un knapi, knapi nenokavēju darbu, kurā jābūt apm. 15:30 un, kurā ierodos pēdējā brīdī kā īgns, neizgulējies, nepaēdis, nekārtīgi saģērbies un nemazgājies kunkulis, ar tik netīru ķesku, ka tā pirmo reizi sapīta tizlā bizītē, lai ar savu netīrību nekrīt tik ļoti acīs un, kurš vispār nesaprot kas un kāpēc ir jādara.
galu galā man rīt jau 9os skolā jābūt.
p.s. un Deep Purple songs Child in Time ir kkas nenormāli kruts. un nu jau ir tik tālu, ka es gribu ēst. pusdienas visdrīzāk, jo brokastis es paēdu ap 23iem vakarā, kad atbraucu no darba.
es negribu, lai ir kā vakar, kad iegrimstu mierinošā un ar neizskaidrojamas laimes sajūtu piepildītā miegā tikai ap 7iem no rīta, pēc 5h nomācošas vērpšanās pa gultu un, negribu, lai ir kā šorīt, kad gandrīz katastrofāli aizguļos un knapi, knapi nenokavēju darbu, kurā jābūt apm. 15:30 un, kurā ierodos pēdējā brīdī kā īgns, neizgulējies, nepaēdis, nekārtīgi saģērbies un nemazgājies kunkulis, ar tik netīru ķesku, ka tā pirmo reizi sapīta tizlā bizītē, lai ar savu netīrību nekrīt tik ļoti acīs un, kurš vispār nesaprot kas un kāpēc ir jādara.
galu galā man rīt jau 9os skolā jābūt.
p.s. un Deep Purple songs Child in Time ir kkas nenormāli kruts. un nu jau ir tik tālu, ka es gribu ēst. pusdienas visdrīzāk, jo brokastis es paēdu ap 23iem vakarā, kad atbraucu no darba.
man:: nemiegs
skan: Deep Purple - Child in Time
es zinu no kā dzimst bezmiegs. tie ir sērīgi ziloņi, kas naktīs klusi staigā pa namu jumtiem. bāž snuķus skursteņos un sapņus sūc. noslāpē tos, izkaltē un vasarās, kad neviens neguļ pa naktīm, ēd tos brokastīs. ne redzēt viņus var, ne dzirdēt. viņi vibrē. viņi aizvibrē miegu. novada lejup pa notekcaurulēm. tie ziloņi kā zibensnovedēji.
es gribu pateikt, ka mīlu Meiteni, kas uz durvīm ar lieliem, krāsainiem burtiem raksta, to, ko es uzdrošinos tikai pati savās acīs ierakstīt. ierakstīt ar burtiņiem sīkiem, tik mikroskopiskiem, kādi nav pat kabatas formāta Bībelēs. tā Meitene zina cik saldi reibinošs reizēm ir pārgalvīgs izmisīgums. es ticu, ka Viņa zina, kāds milzīgs dzinējspēks piemīt niknumam un kādā neglābjamā neapdomīgumā tas mēdz beigu beigās iedzīt. nē, tas nav par viņu, tas ir par mani. un es patiešām nezinu, kā tagad lai visu šito pabeidz. es nezinu arī cikkārša kuce es īsti esmu. divkārša jau nu noteikti.
labrīt.
es gribu pateikt, ka mīlu Meiteni, kas uz durvīm ar lieliem, krāsainiem burtiem raksta, to, ko es uzdrošinos tikai pati savās acīs ierakstīt. ierakstīt ar burtiņiem sīkiem, tik mikroskopiskiem, kādi nav pat kabatas formāta Bībelēs. tā Meitene zina cik saldi reibinošs reizēm ir pārgalvīgs izmisīgums. es ticu, ka Viņa zina, kāds milzīgs dzinējspēks piemīt niknumam un kādā neglābjamā neapdomīgumā tas mēdz beigu beigās iedzīt. nē, tas nav par viņu, tas ir par mani. un es patiešām nezinu, kā tagad lai visu šito pabeidz. es nezinu arī cikkārša kuce es īsti esmu. divkārša jau nu noteikti.
labrīt.
manis pēc tagad var nākt svētais pēteris un piedāvāt man vip ieeju paradīzē, vai velns un mēģināt mani aizraut uz elli, kuru esmu pati sev krietni sakurinājusi. es viņus iekšā nelaidīšu. manis pēc man var piedāvāt jebko uz visas šīs pasaules apmaiņā pret vēl pāris negulētām stundām un es atteikšos. manis pēc var kaut pasaules gals pienākt. man pohui, ka ārā ir ideāls ļasikbraucamais laiks, kādu gaidu jau mēnešiem. šitās divas gandrīz nonstopā negulētās un nodomātās diennaktis mani ir novedušas absolūtā vienaldzībā pret jebko, kas nav miegs un gulēšana. es slēdzu iekšā biezbasīgu regeju un liekos saulītē uz pīpētavas dīvāniņa gulēt.