*

pirmā premisa: vakarnakts
otrā premisa: šisrīts
konklūzija: dzīve sastāv no laimīgu nejaušību virknes, dzeršanas un drāšanās.

p.s. nē, man neapnīk.

cieša apņemšanās noved pie mērķa sasniegšanas, pat, ja to tavā vietā realizē kāds cits. citi.
visa pasaule bija sadevusies rokās sazvērējusies, lai notiktu tā, ka es šorīt uz skolu aizeju -
mīļotais kaimiņš vakar nakts melnumā gāja uz manām mājām pēc šorīt nododamā mājasdarba [speciāli biju atstājusi mājās, ar domu, ka tas būs iemesls godīgi un kārtīgi, vēlākais ar pēdējo transportu aizbraukt mājās], kuru mana mamma sameklēja manā nekārtībā un šorīt veda man uz skolu, kur gaidīdams, kamēr es notenterēšu Ģertrūdielu visā garumā un Daugavpilsielas lielāko daļu, nopirka man cigaretes un minūdenīti. savukārt apmēram puse no vakardienas otrdienniekiem no rīta modās augšā, lai varētu piezvanīt un pamodināt mani. kad tas notika guļvietas biedrs par mani smējās, toties es smējos par trīs atvērtajām alus bundžām, kas stāvēja pie guļvietas un katrā bija kkādā pakāpē nostrebts alus. būtu bijušas tās stikla pudeles, varētu patrenēties Duetas Kjū jaunākā hīta spēlēšanā. smējos arī par nažiem un dakšiņām, ko atradu mēteļa kabatā.