*

vispār es protu ierakstīt arī kko kas nav dumība. tātad. vakar ar digna bijām uz vācu filmu nedēļas Berlinale 2007 Riga atklāšanu un noskatījāmies Krisa Krausa filmu "Četras minūtes". skaists, skumjš, bet ne gruzīgs skatāmais. ar nervu. jūtami vācisks [vispār man vāciskais parasti diezko neiet pie sirds, bet šitā filma ir izņēmums]. vislabāk man patika klavierskolotājas tēls un, protams, vājprātīgais fināla skaņdarbs, kam vajadzēja būt Šūberta koncertam minorā, bet, kas izvērtās par kko pilnīgi citu [labā kvalitātē, skaļi un kopā ar pārējo filmu izklausās daudz iespaidīgāk]. ā vēl kruts moments, kur galvenā varone spēlē 'nēģeru mūziku' ar rokudzelžos [aiz muguras] saslēgtām rokām. fragmentus no filmas saundtreka skaņdarbiem var paklausīt šiten. vispār man tagad gribas daudz klausīties klaviermūziku.
ā starp citu, netā lasīju, ka cilvēki mēdzot filmas beigās aplaudēt, to vakar darīja arī mūsu parasti gausā un neatsaucīgā latviešu publika.

liels paldies kushette_femini par ielūgumu.

buferizācija ir kkas prātam neaptverami kaitinošs!